Kopš 1992. gada, tātad, kopš Trešās Atmodas laika gleznotāja, sabiedriskā darbiniece, mākslas dzīves organizatore, politiķe, māte, izcili skaista sieviete Džemma Skulme bija
"mūsējā" - ar akadēmiskās saimes
vienbalsīgu balsojumu ievēlēta par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli.
Goda loceklis - viņas apziņā šis apzīmējums bija saistīts ar godu kā personības
sirdsapziņas un uzticamības mērauklu, un, saņemot šo nosaukumu, māksliniece
jutās patiesi pagodināta, jo viņas veikums tika pielīdzināts akadēmiskiem
nopelniem. Pat, ja gleznotājas un mākslas dzīves vadlīniju veidotājas izcilajā
mūžā akadēmiskums nebija saistīts ar kultūras procesu zinātnieku pētniecību,
viņas bagātā dzīves pieredze, talants, intuīcija, cilvēku un mākslas pazīšana
piešķīra ikvienam viņas vērojumam, vārdam un atziņai akadēmisku svaru. Tādu mēs
viņu mīlējām dzīvē, un arī Veļu laika iekrāsotā Džemmas Skulmes aiziešana
bezgalībā neļauj mums runāt par mākslinieci pagātnes formā. Viņas sievišķībai
bija ārkārtējs spožums, un viņas prātam netrūka zinātnieka cienīga asuma. Viņa
bija un paliek izcila personība Latvijas mākslā, Latvijas sabiedrībā un paraugs
mūsu visu dzīvei.