Ap mani visur ir sienas. Sienas, aiz kurām var
patverties. Gan vecie laukakmeņu mūri, gan pildrežģa sienas. Koku lapotņu
blīvās sienas ap manu māju. Milzīgs
ceriņkrūms kā siena. Dāliju krūma siena. Bet man pietek ar nelielu fragmentu no
visas šīs bagātības: sienas daļa, daži akmeņi, viens ķieģelis vai zieds krūmā
un saules klātbūtne. Saule atmirdz uz mūriem, saules gaisma izlaužas cauri
biezajam lapotnēm un tas ir nozīmīgi.
Laimdotas Junkaras darbu izstāde Latvijas
Zinātņu akadēmijas izstāžu zālē būs atvērta no 4. aprīļa līdz 15. maijam.
Tikšanās ar autori 17. aprīlī plkst. 13.