Par to, ka uz zemeslodes ir divas Korejas, bet viena tauta ir sašķelta divās politiski, ekonomiski un sociāli pretējās nometnēs, pasaule var pateikties „biedram Staļinam" un komunistiskajai hegemonijas politikai pēc Otrā Pasaules kara. Padzenot Japānu no Korejas pussalas, PSRS no ziemeļiem, bet ASV no dienvidiem, respektīvi, no jūras pa 38. paralēli bija novilkušas demarkācijas līniju, lai atbrīvoto teritoriju sadalītu divās militarizētās pārvaldes zonās līdzīgi kā tas karam beidzoties tika izdarīts Eiropā. Administratīvi sašķeltajā pussalā 1948. gadā izveidojās divas valstis, pie kam Ziemeļkorejas politiskā un administratīvā pārvalde tika veidota pēc PSRS modeļa. PSRS ignorēja ANO lēmumu par pussalas atbrīvošanu, un, noslēdzot separātu līgumu ar Ķīnu kā sabiedroto, apbruņoja Ziemeļkorejas militāristus un ar apvienotiem sarkanarmiešu un korejiešu spēkiem 1950.-1953. gadā centās iekarot visu Korejas pussalu. Klajā starptautisko vienošanos ignorance pasauli noveda pie ANO drošības spēku izveides, militārajām vienībām pirmo kauju pieredzi gūstot kopā ar dienvidkorejiešiem un amerikāņiem atbrīvojot Korejas pussalas dienvidu daļu līdz 38. paralēlei, par ko lielvaras bija vienojušās jau Teherānas konferencē.