Ojārs Spārītis
Ar triju Baltijas valstu zinātņu akadēmiju prezidentu 1990. gada 28. jūnijā Tallinā parakstīto vienošanos par sadarbību zinātnē sākās šī patstāvīgo, bet nelielo valstu skaidri apjaustā nepieciešamība pēc kooperācijas ikvienā jautājumā - kā politiskajā un militārajā, tā arī izglītības, kultūras, zinātnes un sociālajā sfērā. Doma par Baltijas valstu Antanti ir lolota jau no 1919. gada, kad Helsinkos sanāca neatkarību ieguvušo Baltijas valstu un Somijas ārlietu ministri un vienojās par konferences nepieciešamību Rīgā 1920. gada vasarā. Ar Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica neatlaidību konference 1920. gada 6. augustā sākās Rīgā, bet norisinājās galvenokārt Bulduros, iegūstot Bulduru konferences paralēlo nosaukumu un izstrādājot gan daudzus nozīmīgus starptautiskās sadarbības dokumentus, gan definējot katras valsts ekonomikas, tiesību, politikas un kultūras attīstībai nepieciešamus uzdevumus.