O.Spārītis: ir palielinājusies akadēmijas atpazīstamība, celta tās veiktspēja un tiek realizēti attīstības stratēģijas mērķi

6-04-2017

Šodien, 6. aprīlī, atklājot Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulci, tās prezidents Ojārs Spārītis atzīmēja, ka ir palielinājusies akadēmijas atpazīstamība, celta tās veiktspēja un realizēti attīstības stratēģijas mērķi.

Lasīt tālāk...

Tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni

5-04-2017

Šodien, 5. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidentu Ojāru Spārīti un ārlietu sekretāru Tālavu Jundzi pieņēma Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Lasīt tālāk...

Konkursi

4-04-2017

Latvijas Zinātņu akadēmija un SIA „ITERA Latvija” sadarbībā ar RTU Attīstības fondu izsludina balvu konkursu vides, zemes un ģeogrāfijas zinātnēs, kā arī par nozīmīgu vides izstrādes sistēmu veicināšanu

Informācija (pdf)


LZA un AS „Latvijas Gāze” sadarbībā ar RTU Attīstības fondu izsludina balvu konkursu gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarēs un sirds ķirurģijas, kardioloģijas un orgānu transplantācijas zinātnēs

Informācija (pdf)


LZA pavasara pilnsapulcē pasniegs LZA vārdbalvas un balvas jaunajiem zinātniekiem

4-04-2017

Ceturtdien, 6. aprīlī, plkst. 14.00 Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) sanāks LZA  pavasara pilnsapulce. Pilnsapulces darba kārtībā - LZA prezidenta un viesu uzrunas, pārskats par LZA darbību 2016. gadā un citas aktualitātes.

Lasīt tālāk...

15. Baltijas valstu zinātņu akadēmiju intelektuālās sadarbības konference, Helsinki, 2017. gada 30.-31. marts

2-04-2017

Ojārs Spārītis

Ar triju Baltijas valstu zinātņu akadēmiju prezidentu 1990. gada 28. jūnijā Tallinā parakstīto vienošanos par sadarbību zinātnē sākās šī patstāvīgo, bet nelielo valstu skaidri apjaustā nepieciešamība pēc kooperācijas ikvienā jautājumā - kā politiskajā un militārajā, tā arī izglītības, kultūras, zinātnes un sociālajā sfērā. Doma par Baltijas valstu Antanti ir lolota jau no 1919. gada, kad Helsinkos sanāca neatkarību ieguvušo Baltijas valstu un Somijas ārlietu ministri un vienojās par konferences nepieciešamību Rīgā 1920. gada vasarā. Ar Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica neatlaidību konference 1920. gada 6. augustā sākās Rīgā, bet norisinājās galvenokārt Bulduros, iegūstot Bulduru konferences paralēlo nosaukumu un izstrādājot gan daudzus nozīmīgus starptautiskās sadarbības dokumentus, gan definējot katras valsts ekonomikas, tiesību, politikas un kultūras attīstībai nepieciešamus uzdevumus.

Pēdējā atjaunošana 22-02-2018
Lasīt tālāk...
Powered by Elxis - Open Source CMS