No 7. līdz 9. augustam Lēdurgā norisināsies jau sestā Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) rīkotā vasaras nometne "Pārdod zinātni!". Nometnes paneļdiskusijā, kuras moderatore būs žurnāliste, raidījuma "Zināmais Nezināmajā vadītāja" Sandra Kropa, tās dalībnieki pārrunās dažādus jautājumus, kas saistīti ar zinātnes finansējumu, zinātnieku un uzņēmēju sadarbību, pētījumu un ideju pārdošanu, valsts atbalstu zinātnei u.c. Par jaunajām finanšu iespējām zinātnē runās Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, notiks apmaiņa ar pieredzes stāstiem par zinātni ārvalstīs un zinātnes komunikāciju. Nometne tiek organizēta sadarbībā ar Krimuldas novada domi.

Programma

7. jūlijā Latvijas Zinātņu akadēmiju iepazīšanās vizītē apmeklēja Korejas Republikas vēstniecības Rīgā vadītājs pilnvarotais lietvedis Kyong-Ho Min. Tikšanās laikā ar LZA prezidentu Ojāru Spārīti, ārlietu sekretāru Andreju Siliņu un prezidenta padomnieci starptautiskajos jautājumos Anitu Dravenieci tika pārrunātas iespējas, kā veicināt informācijas apmaiņu un savstarpējos zinātnieku un zinātnisko institūciju kontaktus abu valstu starpā.

Kad 1992. gada vasarā uz Trešās atmodas sajūsmas viļņa tika dibināta latviešu - vācbaltiešu (pēc 1945. gada -  Vācijas baltiešu - O.S.) kultūras biedrība Domus Rigensis, tad tās dibinātāju rindās bija daudz zinātnieku un kultūras darbinieku.

Rīgas Doma Krustejā, piektdien, 3. jūlijā, pulksten 14 atklās atjaunoto piemiņas zīmi - postamentu un urnu „COR JOCHMANNI", kurā glabājas izcilā publicista, kultūras filozofa un sava laika kritiķa Karla Gustava Johmana sirds. Ar Heidelbergas Johmana biedrības finansiālu atbalstu, piedaloties fon Zengbušu dzimtas pārstāvim Verneram fon Zengbušam, unikālā kultūrvēsturiskā piemiņas zīme - urna ar Johmana sirdi un tai izveidotais postaments ir restaurēti. Ikviens apmeklētājs to varēs apskatīt Rīgas Doma krustejā.

K.G. Johmans dzimis 1789. gadā Pērnavā, Livonijā (šodien Pērnava, Igaunijā), miris 1830. gadā Naumburgā pie Zāles, Vācijā. K.G. Johmans mācījies Doma skolā, studējis Leipcigā, Heidelbergā un Getingenā, tad atgriezies Rīgā un strādājis par advokātu. No 1810. gada līdz 1819. gadam ar pārtraukumiem viņš bija praktizējošs advokāts Rīgā, bet pēdējos desmit dzīves gadus pavadīja Vācijā, Francijā un Šveicē. Viņa ievērojamākie darbi ir Heidelbergā apkopotās esejas „Pārdomas par protestantismu" (1826) un „Par valodu" (1828).  Johmana dzīve aprakstīta Vācijā izdotajā grāmatā „Nelaikmetīgā patiesība".