Šodien, 5. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidentu Ojāru Spārīti un ārlietu sekretāru Tālavu Jundzi pieņēma Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Latvijas Zinātņu akadēmija un SIA „ITERA Latvija” sadarbībā ar RTU Attīstības fondu izsludina balvu konkursu vides, zemes un ģeogrāfijas zinātnēs, kā arī par nozīmīgu vides izstrādes sistēmu veicināšanu

Informācija (pdf)

LZA un AS „Latvijas Gāze” sadarbībā ar RTU Attīstības fondu izsludina balvu konkursu gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarēs un sirds ķirurģijas, kardioloģijas un orgānu transplantācijas zinātnēs

Informācija (pdf)

Ceturtdien, 6. aprīlī, plkst. 14.00 Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) sanāks LZA  pavasara pilnsapulce. Pilnsapulces darba kārtībā - LZA prezidenta un viesu uzrunas, pārskats par LZA darbību 2016. gadā un citas aktualitātes.

Ojārs Spārītis

Ar triju Baltijas valstu zinātņu akadēmiju prezidentu 1990. gada 28. jūnijā Tallinā parakstīto vienošanos par sadarbību zinātnē sākās šī patstāvīgo, bet nelielo valstu skaidri apjaustā nepieciešamība pēc kooperācijas ikvienā jautājumā - kā politiskajā un militārajā, tā arī izglītības, kultūras, zinātnes un sociālajā sfērā. Doma par Baltijas valstu Antanti ir lolota jau no 1919. gada, kad Helsinkos sanāca neatkarību ieguvušo Baltijas valstu un Somijas ārlietu ministri un vienojās par konferences nepieciešamību Rīgā 1920. gada vasarā. Ar Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica neatlaidību konference 1920. gada 6. augustā sākās Rīgā, bet norisinājās galvenokārt Bulduros, iegūstot Bulduru konferences paralēlo nosaukumu un izstrādājot gan daudzus nozīmīgus starptautiskās sadarbības dokumentus, gan definējot katras valsts ekonomikas, tiesību, politikas un kultūras attīstībai nepieciešamus uzdevumus.