Līvija Volkova (dz. 9.06. 1931.) literatūrvēsturniece. Beigusi Rīgas Pedagoģiskā institūta Dabaszinātņu un ķīmijas fakultāti(1955), LVU Filoloģijas fakultātes Latviešu filoloģijas nodaļu (1971). Strādājusi dažādās skolās, arī J. Raiņa 8. vakara v–sk., tad Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā (1966–1976, 1986–1992), E. Veidenbauma memoriālajā muzejā “Kalāči”, Blaumaņa “Brakos”, A. Upīša muzejā Skrīveros un Rīgā (1978–1986).

Grāmatu “E. Veidenbaums” Latvijas Rakstnieku Savienība atzina kā labāko 1979. gada darbu literatūras vēsturē. Pētot Rūdolfa Blaumaņa daiļradi, radās “Tapšana” (1988) un “Pilnbriedā” (1999). Pētniece izmanto plašu arhīva materiālu laikmeta kultūras notikumu interpretācijas un aprakstāmā varoņa psiholoģijas atklāsmei.

Līvija Volkova sagatavojusi izdošanai, rakstījusi priekšvārdus rakstu un komentāru krājumiem, t.sk. literārā mantojuma almanahu “Varavīksne” (1980 – 1996), J. Grestes “...kā dzeņa vēders”, (1997), E. Veidenbauma “Brīvības cēlajais gars” (1978), R. Blaumaņa “Sijājot, skalojot zeltu”(1981), J. Purapuķes “Ķibele aiz ķibeles” (1989).

Grāmata “Blaumaņa zelts. Rakstnieks savā laikā, darbos un cilvēkos” R.: 2009. izpelnījās laikraksts “Diena” Gada balvu un vadošo literatūrkritiķu un lasītāju atzinību. Monogrāfija ar savu vispusīgo skatu uz rakstnieka dzīvi un personību atzīta “zināmā mērā par etalonu literatūras vēstures pētniecībā vispār”.

Jānis Bolis (dz. 2. 02. 1936. Rīgā) ieguvis labu juridisko izglītību ASV – beidzis Bostonas universitātes Juridisko fakultāti (1964), specializējies starptautiskās uzņēmējdarbības likumos, firmu apvienošanās un iepirkšanas procesos. Savulaik ar īpašām stipendijām un izcilām sekmēm mācījies Harvarda un Konektikutas universitātēs, iegūstot grādu tautsaimniecībā. Masačusetas universitātē ieguvis domstarpību risināšanas alternatīvo metožu speciālista sertifikātu.

Darbojies ASV starptautiskās firmās, veicot ģenerālsekretāra, direktora, galvenā juriskonsulta pienākumus. Akadēmiskā karjera – bijis pasniedzējs (1993–2000) ASV universitātēs. Aktīvs gan ASV, gan Amerikas latviešu profesionālās piederības organizācijās.

Ar Latviju Jāni Boli saista lektora un organizatora darbs – kopš 1990. gada, kad organizēta un vadīta sekcija “Brīvā tirgus ekonomikas un juridiskie pamatprincipi” Pasaules latviešu juristu kongresā Rīgā. 1997.gadā lasījis lekcijas LU Juridiskajā fakultātē, vēlāk Pašvaldību un projektu vadības valsts mācību centrā. Lasījis lekcijas, vadījis seminārus domstarpību alternatīvo risināšanas metožu disciplīnā Juridiskajā koledžā, Rīgas Juridiskajā augstskolā, Stokholmas Ekonomikas augstskolā, LU. Referējis Otrajā Pasaules latviešu zinātnieku kongresā, arī LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēdē 2009.gada oktobrī par pasaules ekonomiskās krīzes cēloņiem un risinājumiem, īpaši pievēršoties krīzes tiesiskajiem un ētiskajiem aspektiem. Par mediāciju kā alternatīvu konfliktu risināšanas metodi publicējis rakstus un monogrāfiju, kā arī 2010.gada janvārī iesniedzis publicēšanai LZA Vēstīm analītisku rakstu par mediācijas pieredzi ASV un tās izmantošanas iespējām Latvijā.

J.Bolis viens no pirmajiem sāka popularizēt Latvijā mediāciju kā efektīvu līdzekli strīdu risināšanai un tiesu darba atslogošanai. Sadarbībā ar LR Tieslietu ministriju, Rīgas Juridisko augstskolu un citām organizācijām J.Bolis ielika mediācijas sistēmas pamatus Latvijā, izmantojot ASV un citu valstu pieredzi šajā jomā. Tagad šis darbs nesis pirmos nopietnos augļus: mediācija tiek pielietota praksē vairākās valsts un nevalstiskajās organizācijās, darbojas vairākas mediācijas biedrības un asociācijas, un LR Tieslietu ministrija sagatavojusi likumprojektu par mediācijas ieviešanu tieslietu iestāžu darbībā.

Latvijas valsts atzinusi J.Boļa nopelnus, apbalvojot viņu ar Atzinības krustu par nopelniem Latvijas labā, bet PBLA – ar Kultūras fonda Goda diplomu.