REZOLŪCIJA

Baltijas zinātņu akadēmijas apzinās daudzās problēmas un izaicinājumus, ar kuriem saskaras mūsdienu uz zināšanām balstītā sabiedrība. Mums jāiztirzā šie jautājumi un jāgādā par sabiedrības un politikas veidotāju izpratni, balstoties uz zinātnisku pieeju un jaunākajiem zinātnes atklājumiem, vienojot tos ar akadēmiju pieredzi.

Visnopietnākās problēmas, ar kurām 21. gadsimtā saskaras sabiedrība, piemēram dabiskās vides pārmērīga izmantošana, kas jau pietuvojas vai pārsniedz tās ilgtspējas robežu, būtu jārisina, pastiprinot zinātnes kā padomdevēja lomu politikas veidošanā un politikas novērtēšanā. Atsevišķi zinātnisko pētījumu rezultāti nereti izraisa asas diskusijas un nonāk sabiedrības uzmanības centrā, vai tā būtu jaunas atomelektrostacijas plānošana, vai biotehnoloģijas un nanotehnologijas pētījumu robežu tālāka paplašināšana, inovatīvā darbība rada dilemmas, kā arī paver jaunas iespējas, kas ir jāapsriež un jāatrisina.

Sabiedrība mainās, zinātniskie sasniegumi tiek ātri īstenoti kā rūpnieciski ražojumi vai arī kā jauni pakalpojumi. Modernās saziņas formas un globāla preču un pakalpojumu izplatīšana, kas spēj apmierināt praktiski jebkādu patēriņu, rada jaunus dzīvesveidus un norāda uz līdz šim nepieredzētas savstarpējās atkarības veidošanos. Sabiedrības veselais saprāts un jaunie apstākļi prasa jaunus zinātniskus risinājumus. Jārod jauni risinājumi pašai zinātnes pārvaldībai, ievērojot pagātnes kļūdas, mazinot nenoteiktību un radot jaunas zināšanas sabiedrības kopējam labumam.

Zinātne var darboties kā “maigā vara”, uzlabojot valsts reputāciju un starptautisko atpazīstamību. Sadarbības tīkli, kas ir zinātniskās darbības neatņemama sastāvdaļa, ir ideāli piemēroti reģionālu un globālu problēmu risinājumu saskaņošanai. Baltijas valstīs sociālās un humanitārās zinātnes, tostarp vēsture, valodniecība un nacionālās identitātes pētījumi, spēj palīdzēt noskaidrot kopīgās vērtības, vienlaikus respektējot dažādību un konsolidējot sabiedrību. Mūsu zinātniskās sadarbības uzmanības centrā ir arī Baltijas jūras reģiona vides problēmas: bioloģiskās daudzveidības samazināšanās novēršana, ekosistēmas pakalpojumu un dzīves kvalitātes saglabāšana.

Cita steidzami risināma problēma ir jauno zinātnieku skaita samazināšanās mūsu valstīs. Lai nodrošinātu savu labklājību nākotnē, mums jāsagatavo vairāk pētnieku inženierzinātnēs, matemātikā un citās fizikas un dzīvības zinātņu nozarēs. Lai uzturētu mūsu valstu konkurētspēju pasaules tirgū, mums nepieciešams daudz vairāk zinātnieku. Tāpēc jārūpējas par to, lai jaunie cilvēki uzzinātu par brīnumaino, iedvesmojošo sajūtu, ko spēj dot zinātnisks atklājums. Tas ir ceļš uz labāku izglītību un zinātnes cienīga atbilde sabiedrības vajadzībai pēc cilvēkresursiem.

Eiropas nacionālās akadēmijas vieno spēkus darbā pie zinātnes politikas analīzes, dabaszinātņu izglītības uzlabošanas, ētikas kodeksa veidošanas un citiem jautājumiem kopējas federācijas ietvaros, ko pazīst ar akronīmu ALLEA (All European Academies). Labākai sadarbībai ar citām zinātņu akadēmijām Eiropas pētniecības telpā ir jāveltī vairāk uzmanības.

Konferences galvenais secinājums:

Konferences dalībnieki atzina, ka ir ļoti svarīgi nostiprināt dialogu starp zinātni un dažādām sabiedrības interešu grupām: politiķiem, biznesa līderiem, nevalstiskajām organizācijam, kā arī ar sabiedrību kopumā. Būtiski ir uzlabot inovāciju veicinošu vidi un likumiskos ietvarus.

Lai īstenotu iepriekš teikto, konferences dalībnieki izvirzīja sev šādus uzdevumus:

• Iespaidot politikas veidošanu, sniedzot iespējami labākus zinātniskus padomus;

• Veidot atklātu dialogu ar dažādām interešu grupām par īpaši jūtīgiem un strīdīgiem jautājumiem (klonēšana, ģenētiskā modificēšana, nanotehnologija, tehnoētika un bioētika, vide, sociālā inženierija un citi);

• Izglītot sabiedrību ar neformālu līdzekļu palīdzību un nostiprināt akadēmiju locekļu komunikatīvās prasmes;

• Veicināt jauniešu interesi izvēlēties zinātniskas karjeras ceļu.