2015. gada 15.–19. jūnijā viesnīcā Radisson Blu Latvija norisinājās 10. Baltijas jūras zinātnes kongress (10th Baltic Sea Science Congress, BSSC 2015) – nozīmīgākais zinātniskais pasākums, kas veltīts Baltijas jūras izpētei. Šogad tajā piedalījās trīssimt zinātnieki no visām Baltijas jūras reģiona valstīm, lai diskutētu par jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem dažādās Baltijas jūras pētniecības jomās, tostarp jūras bioloģijā un ģeoloģijā, ekosistēmu saglabāšanas un ilgtspējas nodrošinājumā un piekrastes reģionu piesārņojuma ierobežošanā, kā arī vērienīgu, pārnacionālu Baltijas jūras akvatorijas vides aizsardzības pasākumu plānošanā un koordinēšanā.

Baltijas jūras zinātnes kongress apvieno Baltijas jūras biologus, okeanogrāfus un ģeologus, nodrošina sadarbību un informācijas apriti pētniecībā. Kongress, kura tradīcija aizsākās 1996. gadā, notiek reizi divos gados kādā no Baltijas jūras reģiona valstīm un šogad pirmo reizi norisinājās mūsu valstī – Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākumu ietvaros. To kopīgi rīkoja Baltijas jūras biologu, ģeoloģu un okeanogrāfu biedrības, piedaloties starptautiskajai Upju grīvu un piekrastes zinātņu asociācijai (Estuarine Coastal Sciences Association), BONUS un Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai.

Baltijas jūras pētniecības aktualitātes, kam bija veltīts kongresa darbs, atspoguļojās gan tematiskajā ietvarā, gan dalībnieku prezentācijās. Helmholca Pētniecības centra (Vācija) profesors Hanss fon Štorhs (Hans von Storch) savā runā uzsvēra klimata pārmaiņu ietekmi uz Baltijas jūras ekoloģiju. Leibnicas Baltijas jūras pētniecības institūta pārstāvis, Dr. Folkers Morholcs (Volker Mohrholz) pievērsās Baltijas jūras ūdens resursu ķīmiskās kompozīcijas izmaiņu problemātikai, kas saistīta ar liela sālsūdens daudzuma ieplūšanu Baltijas jūrā no Ziemeļjūras. Nīderlandes Karaliskā jūras pētniecības institūta profesors Hermans Hummels (Herman Hummel) kongresa dalībniekus iepazīstināja ar jūras bioloģiskās daudzveidības elementu saglabāšanas jautājumiem, bet Tartu Universitātes pētnieks, Dr. Henns Ojavērs (Henn Ojaveer) informēja par bioloģiskās daudzveidības apdraudējumu Baltijas jūrā mūsu jūrai neraksturīgu sugu invāzijas dēļ.

Profesors Kajs Mirbergs (Kai Myrberg) no Somijas Vides institūta informēja kolēģus par trīs valstu (Igaunija, Somija un Krievija) kopīgi īstenota sadarbības projekta (2014) rezultātiem; šī projekta realizācijas gaitā būtiska uzmanība tika veltīta otrā lielākā Baltijas jūras līča – Somu līča ekoloģijai. Kopš 2009. gada Baltijas jūras zinātnes kongresu bagātina kopīga Baltijas jūras pētniecības un attīstības programma (BONUS), un tradicionāli tiek rīkotas sesijas jaunajiem pētniekiem. Šogad Flindersa Universitātes (Austrālija) pētnieks, Dr. Hjū Kērnss (Hugh Kearns) vadīja semināru jaunajiem zinātniekiem “Īpaši veiksmīgu zinātnieku septiņi noslēpumi”.

Baltijas jūras zinātnes kongresa trešā diena pirmoreiz tā pastāvēšanas vēsturē bija pilnībā veltīta politikas un pārvaldības jomai. Tika apzinātas problēmas un faktori, kas apdraud jūras ekonomikas attīstību gan Baltijas jūras apgabalā, gan citviet Eiropas reģionālajās jūrās. Vāgeningenas Universitātes (Nīderlande) profesors Rūdolfs de Grots (Rudolf de Groot) aktualizēja jautājumu par reģiona ekonomiskās ilgtspējas un jūras preču un pakalpojumu diversifikācijas saistību, bet Hallas Universitātes (Lielbritānija) profesors Maiks Eliots (Mike Elliott) analizēja labākos pārrobežu un starpnozaru pārvaldības modeļus, kas attiecināmi uz Baltijas jūras reģiona valstīm.

Noslēguma sesijā kongresa dalībniekus uzrunāja Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents, Tallinas Tehniskās universitātes Viļņu inženierijas laboratorijas vadītājs, profesors Tarmo Somere (Tarmo Soomere). Viņš norādīja, ka izšķiroša nozīme Baltijas jūras ekosistēmas stabilitātes saglabāšanā ir ciešai saiknei starp sabiedrību un zinātni. “Ener?ija un Pasaule” aicināja profesoru uz sarunu par viņa darbu, Baltijas jūras reģiona ekoloģiskās un ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības problēmām, kā arī sadarbības enerģētikā potenciālu Baltijas jūras reģionā.

Leo Jansona sarunu ar Igaunijas Zinātņu akadēmijas
prezidentu, profesoru Tarmo Soomeri lasiet nākošajā “ZV” numurā