Zinātnes Vēstnesis
- 2015.g. 6.jūlijs
Kinorežisore Laima ŽURGINA
4. jūnijā Latvijas Zinātņu akadēmijā notika režisores Laimas Žurginas filmu retrospekcija, kurā varēja noskatīties kinofilmas “Avangarda amazone” – par Latvijas pirmo sievieti tēlnieci Martu Skulmi, “Džemma” – par gleznotāju Džemmu Skulmi, “Ceturtā dimensija” – kinoeseja par Ojāra Vācieša dzeju un “Imants Ziedonis. Portrets locījumos”.
10. Baltijas jūras zinātnes kongress
No 15. līdz 19. jūnijam Rīgā Eiropas Savienības Padomes prezidentūras ietvaros norisinājās 10. Baltijas jūras zinātnes kongress. Tā sākumi meklējami pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad trīs Baltijas jūras neformālas okeanogrāfu, ģeologu un biologu organizācijas sāka rīkot atsevišķus simpozijus. Pirms 20 gadiem, 1995. gadā tika nolemts, ka visām ieinteresētajām pusēm jāsanāk kopā vienā pasākumā, kas pirmo reizi notika Dānijā, Bornholmas salā. Šogad pirmo reizi kongress notika Rīgā. Kopš 2009. gada kongresā ir pārstāvēta kopīga Baltijas jūras pētniecības un attīstības programma (BONUS), kurā Latvijas pusi šajā kongresā pārstāvēja projektu zinātniskais menedžeris Andris Andrušaitis.
Kongresa zinātniskā komiteja par prioritāriem bija noteikusi telpisko ekoloģiju, jūras ģeoloģiju, klimata maiņu un jūras veselības stāvokļa noteikšanu.
Vienu no noslēdzošajām lekcijām nolasīja Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents Tarmo Soomere.
Kongresu uzņēma Latvijas Hidroekoloģijas institūts un tas bija iekļauts zinātnes gada ACADEMIA 200 programmā.
Arheoloģe Ilze Loze prezentē jaunu grāmatu
19 jūnijā Latvijas Zinātņu akadēmijā viena no mūsu izcilākajām arheoloģēm – zinātnes pasaulē pazīstamā akmens laikmeta pētniece LZA korespondētājlocekle, habilitētā vēstures doktore ILZE LOZE prezentēja pirmo no trim, ja tā var teikt, mūža darbiem – monogrāfiju “Lubāna mitrāja apdzīvotība akmens laikmetā”, kas ir aptvērusi ilgo gadu pētījumus tikai vienā – pašreizējā Rēzeknes novadā. Autore ir iecerējusi vēl divas monogrāfijas, jo Lubāna mitrājā ir apzinātas 27 akmens laikmeta apmetnes.
Tā kā grāmatas izdošanas vieta ir Rīga – Rēzekne, un to ir izdevusi Rēzeknes Augstskola, tad uz atvēršanas svētkiem bija sabraukuši daudzi viesi no Rēzeknes Augstskolas, Latgales Kultūrvēstures muzeja, skolām, kuru audzēkņi daudzus gadus piedalījušies arheoloģiskajos izrakumos, jo Ilzei Lozei piemīt talants aplaist ar arheoloģijas garšu lielus un mazus, savu suni ieskaitot.
Jāņu ielīgošana Latvijas Zinātņu akadēmijā
19. jūnijā, pēdējā darba dienā pirms garās Jāņu svinēšanas, ikdienas darbus nobeidzot, darbinieki un akadēmijas locekļi, starp tiem pat trīs Jāņi – akadēmiķis Jānis Krastiņš, korespondētājloceklis Jānis Spīgulis un goda loceklis Jānis Streičs (attēlā), kuram bija uzticēta pasākuma vadīšana, pulcējās uz Jāņu ielīgošanu. Ar jāņuzāļu pušķiem tika sumināti gan Jāņi, gan klātneesošās Līgas, gan Jāņu tēvi, Jāņu dēli, Jāņu mātes, Jāņu meitas, mazmeitas un vecāsmātes. Līgojām kopā ar kora “Gaismaspils” brašajiem dziedātājiem.