2014.g. 27.janvāris
Jānis Stradiņš
Vai Latvijas Republikai ir vajadzīgi zinātnieki?*
Vispirms vēlos pateikties manam “dzimtajam” Organiskās sintēzes institūtam, Ivaram Kalviņam, manai Alma mater Latvijas Universitātei, rektoram Mārcim Auziņam, Inovatoru apvienībai, visiem mīļiem kolēģiem, kas man tik zīmīgā dienā rosinājuši rīkot šo konferenci. Nevēlos, lai pasākumu saistītu ar manu jubileju, kas šajā vecumā ir drīzāk nostaļģisks, skumīgs, nevis priecīgs notikums. Vēlētos šodien aizmirst šo datumu, šos gadus. Sākotnēji tika domāts šajā forumā pieminēt arī Ojāru Vācieti, Imantu Ziedoni – diženos, mūžības skartos laikabiedrus, arī mūsu lielos māksliniekus, parādīt Latvijas kultūras un zinātnes “izrāvienu” pēdējā pusgadsimtā. Taču izvēlējos runāt par tēmu: “Vai Latvijai ir vajadzīgi zinātnieki, vajadzīga sava zinātne?”. Retorisks, bet varbūt arī hamletisks jautājums 22 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Mēģināšu sniegt Latvijas zinātnieku, inovatoru, uzņēmēju viedokli, taču līdz ar skatījumu vēsturē.