Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts "Zinātnes Vēstnesis"

ISSN 1407-1479 (drukātais laikraksts) ISSN 1407-6748 (elektroniskā versija)

Laikraksts iznāk kopš 1989. gada ne retāk kā reizi mēnesī.

Arhīvs

Galvenie laikraksta uzdevumi, atbilstoši Nolikumam, ir informēt par LZA, LZP un LZS lēmumiem un notikumiem izdevējinstitūcijās, publicēt to paziņojumus un citu informāciju; regulāri sniegt informāciju par LZA nodaļu darbību; nozīmīgākajām starptautiskajām konferencēm un zinātniskajām publikācijām; informēt par zinātnes politikas un zinātnes dzīves aktualitātēm Latvijā, Eiropas Savienībā un pasaulē, pievēršot uzmanību Latvijas aktivitātēm ar zinātni saistītajās starptautiskajās organizācijās; publicēt rakstus par zinātnes politikas jautājumiem un zinātnisku diskusiju materiālus; informēt par izcilu zinātnieku sasniegumiem; informēt par nozīmīgām izmaiņām zinātnisko darbību regulējošajos tiesību aktos; kā arī periodiski publicēt materiālus par Latvijas Jauno zinātnieku apvienības darbību un aktualitātēm; publicēt sludinājumus par gaidāmajām promocijas darbu aizstāvēšanām un paziņojumus par zinātniskā grāda piešķiršanu.

Redakcijas adrese:
Akadēmijas laukums 1, Rīgā, LV 1050
Tālr.: (371) 6721 2706, 67225361
Mobilais tālr.: (371) 26593299
E-pasts: zinatnes.vestnesis@lza.lv



LATVIJAS AUTORU PUBLIKĀCIJU STATISTIKA ZINĀTNES NOZARĒS

21-11-2013

Dr. sc. ing. Egils Stalidzāns

Pastāv dažādi viedokļi par konkrēta zinātnieka zinātniskā snieguma vērtēšanas kritērijiem. Kā jau daudzās jomās precīzs un augstvērtīgs risinājums maksā naudu un laiku. Tādēļ tiek lietotas metodes, kuras pietiekoši ātri un ērti sniedz ar skaidru metodiku iegūtu un viegli interpretējamu rezultātu. Viena no plaši lietotām zinātnieku vērtēšanas metodēm – zinātnisko rakstu un to citējamības kvantitatīva analīze – kopš nesena laika ir kļuvusi pieejama arī Latvijā un pamazām tiek ieviesta zinātnieku vērtēšanā. Metodes priekšrocības – globālais raksturs, labi strukturēti dati un pieejamība. Pasaulē populārākās datu bāzes šādam nolūkam uztur Thomson/Reuters (Web of Science un Web of Knowledge), bet par otru populārāko var uzskatīt SCOPUS. Tās tiek izmantotas, lai ātri gūtu pārskatu par jebkura zinātnieka sniegumu. Nepieciešams tikai zināt zinātnieka vārdu, vēl labāk, lai nesajauktu vārda/uzvārda brāļus, – arī darba vietu (īpaši, ja analizējat Dr. John Smith sniegumu).

Pēdējā atjaunošana 21-11-2013
Lasīt tālāk...
Powered by Elxis - Open Source CMS