Sestdiena, 6. jūlijs
 |
Latvijas Zinātņu akadēmijaLatvian Academy of Sciences |
|
ISSN 1407-1479 (drukātais laikraksts) ISSN 1407-6748 (elektroniskā versija) Laikraksts iznāk kopš 1989. gada ne retāk kā reizi mēnesī. Galvenie laikraksta uzdevumi, atbilstoši Nolikumam, ir informēt par LZA, LZP un LZS lēmumiem un notikumiem izdevējinstitūcijās, publicēt to paziņojumus un citu informāciju; regulāri sniegt informāciju par LZA nodaļu darbību; nozīmīgākajām starptautiskajām konferencēm un zinātniskajām publikācijām; informēt par zinātnes politikas un zinātnes dzīves aktualitātēm Latvijā, Eiropas Savienībā un pasaulē, pievēršot uzmanību Latvijas aktivitātēm ar zinātni saistītajās starptautiskajās organizācijās; publicēt rakstus par zinātnes politikas jautājumiem un zinātnisku diskusiju materiālus; informēt par izcilu zinātnieku sasniegumiem; informēt par nozīmīgām izmaiņām zinātnisko darbību regulējošajos tiesību aktos; kā arī periodiski publicēt materiālus par Latvijas Jauno zinātnieku apvienības darbību un aktualitātēm; publicēt sludinājumus par gaidāmajām promocijas darbu aizstāvēšanām un paziņojumus par zinātniskā grāda piešķiršanu. Redakcijas adrese: Nobela prēmija – 2013
2013.g. 21.oktobris
18-10-2013
Oktobrī, kā parasts, tiek paziņoti gadskārtējie Nobela prēmijas laureāti. Medicīnā un fizioloģijā tā piešķirta Nobela prēmijas laureātu tradicionālajā vecuma skalā pilnīgiem jaunekļiem – Kalifornijas universitātes Bērklijā profesoram Rendijam Šekmenam (64), Jeilas universitātes profesoram Džeimsam Rotmenam (62) un Vācijā dzimušajam, bet šobrīd Stenforda universitātē strādājošajam Tomasam Zīdhofam (57) – par dažādu vielu molekulu transportēšanas šūnās mehānisma noskaidrošanu un aprakstīšanu. Jau neilgi pēc pirmo elektronu mikroskopu izgudrošanas pagājušā gadsimta 30. gados zinātnieki konstatēja, ka dažādu vielu molekulu transportēšana šūnās notiek ar savdabīgu pūslīšu jeb vezikulu palīdzību, taču vajadzēja paiet ilgam laikam, līdz tika noskaidrots, kā tieši šīs vezikulas darbojas. Pirmais no trim laureātiem, kuri cits par cita pētījumiem gan zināja, bet strādāja pilnīgi autonomi, šai problēmai 1974. gadā pievērsās R.Šekmens Kalifornijas universitātē, pēc specialitātes ģenētiķis. Viņš centās noskaidrot, kā dažādas ģenētiskas mutācijas un traucējumi ietekmē vezikulārā transporta darbību visparastākajā raugā. Dž. Rotmens Jeilas universitātē pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados eksperimentēja ar zīdītāju šūnām un spēja identificēt olbaltumvielas, kurās ir iekodēta informācija par to, kur vezikulu saturs jānogādā. Bet T. Zīdhofs Stenforda universitātē, pētot vezikulārā transporta darbību nervu šūnās, noskaidrojis, kādā veidā vezikulas spēj savu saturu atbrīvot pareizajā laikā. |
Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts "Zinātnes Vēstnesis"