2013.g. 9.septembris
Jānis Stradiņš, LZA akadēmiķis
Nobeigums. Sākums “ZV” Nr.11, 08.06.2013.
![zv/zv451-4c.jpg zv/zv451-4c.jpg](http://archive.lza.lv/images/stories/zv/zv451-4c.jpg)
Paulis Lejiņš kopā ar pasauslaveno polārpētnieku, matemātiķi un astrofiziķi akadēmiķi Otto Šmitu Rīgā, Biržas namā, ZA konferences laikā (1951)
|
Paulis Lejiņš kā pirmais ZA prezidents.
Un nu daži atzinumi, kāpēc tieši šaurās lauksaimniecības aprindās pazīstamais Lejiņš, nevis daudz populārākais Kirhenšteins kļuva par pirmo Zinātņu akadēmijas prezidentu (kā tas sākotnēji jau 1941. gadā bija paredzēts). Tas notika pēc P. Valeskalna, pareizāk sakot pēc J. Kalnbērziņa un V. Lāča ieteikuma, kuri uzskatīja, ka Kirhenšteins ir pārāk neprognozējams, godkārīgs, gražīgs, nevaldāms, turklāt ieņem jau formāli augstāko valsts amatu – Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs. Kirhenšteins mazliet apvainojās, taču lēmumu “instancēs” pieņēma jau 1946. gada pašā sākumā un legalizēja 1946. gada 14. februārī, kad tag. Ministru kabineta ēkā Brīvības ielā notika pirmā ZA pilnsapulce un Pauli Lejiņu vienbalsīgi ievēlēja par pirmo ZA prezidentu.
|