Tautas mentalitāti nenosaka viena paaudze, bet gan tradīciju saglabāšanas līmenis un it īpaši - triju paaudžu attiecības.

(A. Milts)^*

2018. gada 28. maijā Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro un sociālo zinātņu centra zālē Kalpaka bulvārī 4, plkst.14.00 notiks filozofijas profesora Augusta Milta 90 gadu atcerei veltīta konference.

Konferencē piedalīsies profesora Augusta Milta kolēģi, skolnieki, sekotāji: Dr.habil.phil. Maija Kūle, PhD Vieda Skultāne, Dr.sc.soc. Baiba Bela, Dr. habil. philol. Janīna Kursīte, Dr.phil. Velga Vēvere. Otrajā daļā - dzīvesstāstu priekšnesums "Atmiņu spoguļi" režisores Māras Ķimeles interpretācijā.

Zinātnieks (habilitētais filozofijas doktors, 1993), izglītības darbinieks (LU docētājs, profesors, 1971-2000) Augusts Milts dzimis 1928. gada 28. maijā Līvānu pagasta "Līcīšos". Pēc Līvānu ekonomiskā tehnikuma beigšanas devās studēt uz Rīgu. Vienu gadu mācījās Latvijas Valsts Teātra institūtā, tad Latvijas Valsts Pedagoģiskā institūta Vēstures fakultātē. Aspirantūrā studējis Ļeņingradas Universitātes Filozofijas fakultātes Ētikas un estētikas katedrā, kur 1967. gadā aizstāvējis disertāciju.

Ilggadējs Latvijas Universitātes mācībspēks, profesors, daudzu zinātnisku, populārzinātnisku un mācību grāmatu autors, Augusts Milts prata saistīt ētiskās domas vēsturi ar humānu prasību cilvēkam kopt savu personību. Viņa personības spēks sakņojās prasmē atklāt un izcelt vērtības ikvienā cilvēkā. Apveltīts ar humora izjūtu un smalkjūtību, Augusts Milts pats šķietami personificēja savu izvēlēto ētikas nozari filozofijā. Padomju laikā viņš bija gaidīts lektors dažādās auditorijās arī ārpus augstskolas sienām. Ētika viņa interpretācijā iekļāvās tautas atmodas saviļņojumā un noskaņoja cilvēku prātus uz augstākām garīgām vērtībām. Vēl padomju laikā sarakstītas grāmatas "Harmoniskais un disharmoniskais personībā" (1979) un "Esejas par morāli" (1985). Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums viņam piešķirts 1986. gadā, kad varas konjunktūra jau pieļāva domas brīvības izpausmes. Pēc neatkarības atjaunošanas viņa grāmatu saraksts turpinās - nodaļa mācību līdzeklī "Ētika" (1995), lekciju krājums "Kas ir ētika" (1999), "Personības un sabiedrības ētika" (2000), "Saskarsmes ētika" (2004). Un kolēģu skatījumā: "Augusts Milts: patība un ētika" (2008). Viņa zinātniskie un populārzinātniskie raksti joprojām kalpo par studentu mācību līdzekli un iedvesmas avotu personības un cilvēcisko attieksmju izpratnei.

Likumsakarīga ir Augusta Milta iesaistīšanās cilvēku atmiņu stāstu apkopošanā. 1988. gadā Augusts Milts kļuva par Latvijas Kultūras fonda "Cilvēkarhīva" padomes priekšsēdētāju. 1992. gadā Latvijas Zinātnes padome apstiprināja Nacionālās mutvārdu vēstures projektu Filozofijas un socioloģijas institūtā, un Augusts Milts kļuva par tā pirmo zinātnisko vadītāju. Tieši viņa vadībā Latvijā tika attīstīts jauns virziens - indivīda subjektīvās atmiņas pētījumi. Tāpat kā citur pasaulē, arī Latvijā mutvārdu vēstures metodi raksturoja pietāte pret cilvēku, spēja ieklausīties un uztvert plašākas sakarības, ar ko katrs indivīds iesaistīts sociālās atmiņas un sabiedrisko attiecību tīklojumā.

Kad 1990. gados tika rīkotas ekspedīcijas, kurās kā intervētāji piedalījās tautieši no ārzemēm, Augusts Milts bija neaizstājams līderis. Viņš spēja intervētājus ar tik dažādiem uzskatiem un pieredzi saistīt mērķim - caur ārējo notikumu stāstījumu atrast ceļu uz cilvēka iekšējo pasauli un personības atklāsmi. Augusts Milts prata ieviest skaidrību, kā atšķirt svarīgo no mazsvarīgā, par ko un kā runāt ar cilvēkiem, lai iedibinātos patiesas attieksmes. Ja sarunas biedru gadījās sastapt siena vālā, viņa paņēmiens bija iet palīgā. Lauku darbs, kas viņam nebija svešs, radīja tuvību un uzticēšanos.

Starp 4500 Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā esošajiem atmiņu stāstiem glabājas ap 60 Augusta Milta vadītu interviju - ieinteresētas sarunas ar laikabiedriem gan Latvijā, gan ar latviešiem ārzemēs.

Ginta Elksne, Māra Zirnīte,
LU FSI mutvārdu vēstures pētnieces

* Milts, A. Tautas izziņa mutvārdu vēsturē. Grām. Zirnīte, M. (sast.) Latvijas mutvārdu vēsture: Spogulis. Rīga: LU FSI, NMV, 2001, 33.-39. lpp.