„Mēs izvēlamies neizvēlēties, jo sistēma ir pārāk sarežģīta," tā par valsts fondēto pensiju shēmu secina Vidzemes Augstskolas maģistrants Didzis Stāvausis. Turklāt, kā rāda pētījuma dati, cilvēki pensiju plānu izvēlas nereti ne racionālu apsvērumu vadīti - kur saņem dāvanā krūzīti vai kādu citu dāvaniņu, nepievēršot uzmanību citiem aspektiem, piemēram, pensiju plāna administratīvajām izmaksām, kas var pat samazināt pensijā saņemamo summu teju par trešdaļu.

Cilvēki uzskata, ka normatīvās regulēšanas latiņa ir tik augsta, ka, baidoties kļūdīties, paliek ekonomiski un sociāli pasīvi, pauž RSU maģistrante Kristīne Rolle. Viņa arī atklājusi, ka pierobežā dzīvojošo teritorijas telpa nebeidzas vai nesākas ar oficiālo robežlīniju starp Latviju un Krieviju, bet ir tikai šķērslis, kuram ikdienā ir jātiek pāri. Šo cilvēku teritorijas telpa ietiecas arī Krievijas teritorijā, dodoties ikdienas gaitās, piemēram, iepirkties, apciemot ģimenes locekļus vai tuvāko baznīcu. 

Normatīvie akti ir neskaidri, pieļauj dažādas interpretācijas tiktāl, ka pat vienas valsts iestādes teritoriālajās filiālēs tiek piemērotas atšķirīgas prakses. Tas noved pie apburtā loka: varas iestādes sagaida, ka aktīvie sabiedrības locekļi, uzņēmēji paudis savu viedokli un piedāvās problēmu risinājumus, bet uzņēmēji, pārliecināti, ka tāpat nekas nemainīsies, negrib tērēt savu laiku diskusijām, - novērojuši LLU maģistranti Jānis Zariņš un Zane Rone. Tiešām, arī Ministru kabineta noteikumi par sabiedrības līdzdalības kārtību prasa „sekmēt līdzdalību", bet ne ievērot sabiedrības intereses.

Laikā, kad par citu cilvēku un pat par tā privāto dzīvi var uzzināt no brīvi atrodamas informācijas internetā, aktuāls ir LU maģistrantes Lolitas Bērziņas pētījums - tiesības tikt aizmirstam interneta meklētājprogrammās. Pētījums uzrāda divu būtisku tiesību - tiesību uz privāto dzīvi un tiesības saņemt informāciju - sadursmi. Kamēr Latvijā kompetentās iestādes nav vēl saņēmušas sūdzības, vērtīgi izzināt citu valstu pieredzi.

Pētījumi norāda arī uz to, ka Latvijas iedzīvotāju realitāte atšķiras no politiskajā un mediju diskursā izplatītajiem priekšstatiem. Pētot publikācijas par kultūru, RSU maģistrante Luīze Sila secinājusi, ka vairākumā tās ir ziņas, bet recenziju, analīzes, vērtējumu ir ļoti maz. Lai arī ir ierasts kultūru uzskatīt par ārkārtīgi svarīgu sabiedrības saliedētības resursu, Latvijas kultūras izdevumi nereflektē par kultūras vidi, bet tikai parāda to. Visbiežāk kultūru aplūko kā produktu, daudz retāk kā dzīves procesu, vērtību paudēju. Tikmēr RSU maģistrante Ilona Ģintere noskaidrojusi, ka jauniešu dzīves vērtības nav tādas, ka būtu jāceļ trauksme - viņi tiecas pēc laimīgas ģimenes dzīves, mīlestības un veselības. Savukārt politiskajās programmās deklarētās rūpes par ģimenes vērtībām neiztur pārbaudījumu gadījumos, kad Latvijas iedzīvotāji ir spiesti braukt piepelnīties ārzemēs. Ģeogrāfiski izkliedēto ģimeņu problēmas izpētījusi Liene Masļeņikova.

Latvijā palikušajiem viens no iztikas avotiem ir neformālā ekonomika, ar kuru nodarbojās ne marginālie cilvēki vien. Tikmēr pētnieki atklāj un pamato vairākas tautsaimniecības attīstības iespējas valsts un novadu līmenī, kas dažādu iemeslu dēļ nevar tapt īstenotas. 2009. gada teritoriālās administratīvās reformas rezultātā izveidojās "perspektīvās" un "neperspektīvās" pašvaldības. Daugavpilietis Aivars Plotka uzsver, ka viens no attīstības resursiem ir pašvaldību ekonomiskās aktivitātes, taču patlaban to ierobežo likums.  

Pie šādām atziņām nonākuši  Daugavpils, Jelgavas, Rīgas un Valmieras augstskolu maģistranti, kas prezentējuši savu pētījumu rezultātus RSU Komunikācijas fakultātes un Valsts pētījumu programmas „Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai - jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai"  (EKOSOC-LV) rīkotajā konferencē Latvijas Zinātņu akadēmijā.

Informāciju sagatavoja EKOSOC-LV 5.2.5. projekta vadītājs, RSU profesors Sergejs Kruks