Šā gada 9. un 10. jūnijā pētnieku grupa no Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes, kas piedalās Valsts pētījumu programmā EKOSOC-LV 5.2.8. projektā „Kultūrvides attīstības, vides daudzveidības saglabāšanas un urbanizācijas procesi Latvijas līdzsvarotas attīstības kontekstā", devās izziņas ekspedīcijā uz Ķemeru nacionālo parku, lai tiktos un intervētu pārstāvjus no Ķemeru nacionālā parka administrācijas, Engures novada domes, pakalpojumu sniedzējus un arī produkcijas ražotājus šajā teritorijā.

Ekspedīcijas laikā īsts atradums bija ģimenes uzņēmums "Mauriņi", kas ikdienā nodarbojas ar zivju žāvēšanu, piedāvājot arī produkcijas degustācijas.  Diemžēl gan zivis žāvēšanai tiek iepirktas un vestas no citām vietām, jo šeit zivju krājumi ir stipri sarukuši, kur savu artavu dod roņu populācija un kormorāņu kolonijas.  Māju saimniece Olita Siliņa ir ne tikai nodevusi zivju kūpināšanas prasmes nākošajai paaudzei, kuras pati bija iemācījusies pie savas vīramātes, bet arī filmējusies filmā "Ilgais ceļš kāpās", kuras atsevišķi fragmenti ir filmēti Ragaciemā. Taču pārsteigums šajā ģimenes uzņēmumā turpinājās ar uzsākto un īstenoto ideju par Ragaciema seduma atjaunošanu ar saviem resursiem, piesaistot vietējos cilvēkus un izmantojot vietējos resursus, piem. niedres no Kaņiera ezera. Arī niedru jumta likšanas prasmes ciemā ir apguvuši 3 jauni vīrieši no vecākās paaudzes.

Savukārt, Lapmežciema muzejs pārsteidza ar ļoti cienījamās muzeja vadītājas M.Bērziņas lielo atbildības sajūtu, sagaidot pētniekus esot sasirgušai, kā arī paveikto muzeja izveidē un pasākumu organizēšanā.

Intervētie pauda dažādu attieksmi par Ķemeru nacionālā parka izveidi un darbību, kas norādīja uz to, ka joprojām ir svarīgi skaidrot un stāstīt parka teritorijā dzīvojošajiem par to, ko drīkst un kādā veidā darīt parka teritorijā. Sanatorijas Jantarnij Bereg muzeja gide viennozīmīgi norādīja, ka nacionālais parks ir ieguvums kūrorta attīstībā, bet tajā pašā laikā akcentēja, ka no parka puses ir vajadzīga aktīvāka darbība nozīmīgu resursu kā sērūdeņu saglabāšanā. Pētniekiem bija iespēja apskatīt sanatorijas vasarnīcu "Baltijas brīze" jeb sauktu par Brežņeva vasarnīcu, kurā ir saglabājies tā laika interjers.

Pētnieku komanda šajā vasarā veiks Ķemeru nacionālā parka apmeklētāju anketēšanu, lai uzzinātu apmierinātību ar parka apmeklējumu, kā arī apmeklētāju tēriņus atpūšoties parkā un tā apkārtnē.

Sagatavoja: A.Līviņa