Valsts pētījumu programmas EKOSOc-LV 5.2.3. projekta  un Zviedru Institūta tematiskās partnerības „ICE-Innovation, Creativity, Equality" dalībnieku seminārs par inovatīvu darbību kā lauku attīstības vadlīniju 2015. gada 14. augustā Zaļenieku novadā

Sarunai par inovatīvas darbības piemēriem kā viedas lauku telpas veidošanu ietekmējošiem faktoriem sanāca grupa cilvēku, kuri zinātniskā skatījumā pārstāv t.s. „Quadruple Helix" modeli  - pašvaldību darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, zinātnieki un  uzņēmēji, un apmainījās viedokļiem par šo struktūru mijiedarbības  nozīmi lauku teritorijas attīstībā.

Saruna, protams, sākās ar EKOSOC-LV 5.2.3. projekta vadītājas B. Rivžas ziņojumu par pētījuma programmas būtību, HELIX modeli, to veidojošajiem faktoriem, Latvijas Lauksaimniecības universitātes „Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas" darbu, kas ietvēra arī informāciju no prakses par sieviešu - uzņēmēju veiksmīgu inovatīvu darbību. Tās turpinājumu veido pašvaldību pārstāvju - Jelgavas pilsētas pašvaldības Uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas vadītājas Līgas Miķelsones, Jelgavas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājas Līgas Lonertes un Ozolnieku novada Domes priekšsēdētāja Pētera Vaļecka skatījums uz pašvaldību lomu inovatīvas uzņēmējdarbības vides veidošanā.

Pašvaldību pārstāvji atzīmēja, ka pašvaldības nevar tieši palīdzēt uzņēmējiem, bet var sakārtot infrastruktūru līdz uzņēmumam, veikt veiksmīgāko uzņēmēju apgalvošanu dažādās nominācijās, tā veicinot dažādos uzņēmējdarbības virzienos iesaistīto savstarpēju iepazīšanos un pat informācijas apmaiņu, Domēs izveidot nodaļu vai vismaz izdalīt speciālistu uzņēmējdarbības veicināšanai novada/pilsētas teritorijā. Jelgavas novads izdalās ar plašu nomināciju variantu skaitu un formām uzņēmēju godināšanai un pat izstrādāto novada preču zīmi, kas preču pārdošanas procesā norāda uz uzņēmēja piederību novadam. Ozolnieku novads sācis veidot datu bāzi par ekonomiskās darbības kopumu novada ietvaros.

Nevalstisko organizāciju (Latvijas Lauku sieviešu apvienība, Pārtikas amatnieki, Jelgavas Uzņēmēju klubs, Starptautiskā sieviešu organizācija Zonta) pārstāves atzīmēja vispirms organizāciju lomu sabiedrības locekļu aktivizēšanā jebkurai aktivitātei, bet pasvītroja to nozīmi arī virzīšana uz ekonomiskām aktivitātēm, tai skaitā uz iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Pēdējā aspektā īpaša loma ir pašu uzņēmēju veidotām organizācijām, kas var risināt un, kā prakse rāda, arī risina tādas praktiskas problēmas kā organizācijā apvienotās uzņēmēju kopas attiecības ar vietējo pašvaldību, veicina kooperēšanos noieta tirgū, savstarpēju apmaiņu ar zināšanām un prasmēm, kas nodrošina kompetences pieaugumu. Ar dalībnieku kompetences kāpināšanu izceļas Jelgavas Uzņēmēju klubs veicot gan iesācēju konsultācijas, gan organizējot uzņēmēju dalību ārzemju izstādēs, gan aptaujājot uzņēmējus, lai uztvertu viņu aktuālākās problēmas. Savukārt ar saražoto preču noieta stimulēšanu nozīmi ieguvusi biedrība Jelgavas Amatnieki. Augstākais punkts šai darbības virzienā, protams, ir sava veikala „Amatnieku māja" iekārtošana Jelgavas pilsētas centrā.

Zinātnieku skatījumu uz inovāciju ienākšanu lauku teritorijās seminārā sniedza LLU doktorante Ina Gudele, raksturojot projektu, kas vērsts uz e-vides izveidošanu lauku teritorijās un tās izmantošanu komunikāciju izvēršanai un elektronisku pakalpojumu sniegšanai. Projekta realizētāju kopums - Ventspils pašvaldību uzņēmums „UDEKA", Latvijas Interneta asociācija, Ventspils Augstskola un SIA Smart Meter - uzskatāmi apliecina zinātnes un prakses apvienošanas nepieciešamību, lai risinātu aktuālus attīstību nodrošinošus uzdevumus, kā arī „Helix modeļa" darbības piemērus Latvijā.

Klāt esošās uzņēmējas - modes nama „Tēma" vadītāja Daiga Latkovska, z/s „Blūži" pārstāve Ināra Mālkalne, „Piparmētru namiņa" īpašniece Lolita Duge, un SIA „Pūteļi" īpašniece/uzņēmēja Rita Bobkova - uzsvēra, ka būtiska nozīme uzņēmējdarbības uzsākšanā un tālākā veikšanā ir valsts institūciju un pašvaldību atbalsta saņemšanai, bet ne mazāk svarīga ir pašu gan pilsētās, gan laukos dzīvojošo cilvēku vēlme un gatavība iesaistīties ekonomiskās aktivitātēs. Cilvēku uzdrīkstēšanos, kā atzīmēja biedrības „Pārtikas amatnieki" pārstāve Ināra Mālkalne, būtiski spēj veicināt aktīvo cilvēku apvienošanās kopējai un tai pat laikā katram dalībniekam izdevīgai darbībai..

Dalībnieku viedokļu apmaiņas gaitā iezīmējās EKOSOC-LV projekta skatījumā vairāki nozīmīgi secinājumi:

- tādiem sīkražotājiem kā pārtikas amatniekiem sadarbošanās un spēku apvienošana ir devusi pozitīvus rezultātus un Jelgavas novadā aizsācies process būtu jāveicina arī visā valsts teritorijā, jo pārtikas amatniecība arvien vairāk izvēršas daudzās lauku teritorijās,

- zinātnisko, ekonomisko un sociālo struktūru sadarbība praktisku ekonomisko mērķu sasniegšanai, kas saistās ar e-vides izmantošanu pašvaldību un uzņēmumu elektronisko pakalpojumu kapacitātes celšanai, ir izteikts inovatīvas rīcības piemērs;

- daudzveidīgas informācijas plūsmas uzturēšana, kas sniedz jaunas zināšanas, izplata pozitīvu pieredzi, veido kontaktu iespējamību un tādā ceļā veicina ekonomiskās aktivitātes.

LLU pētnieku grupas galvenais izpildītājs, pētniece Maiga Krūzmētra
2015. gada 2. septembrī