Notikusi
Valsts pētījumu programmas 5.2.
„TAUTSAIMNIECĪBAS TRANSFORMĀCIJA, GUDRA IZAUGSME, PĀRVALDĪBA UN TIESISKAIS IETVARS VALSTS UN SABIEDRĪBAS ILGTSPĒJĪGAI ATTĪSTĪBAI - JAUNAS PIEEJAS ILGTSPĒJĪGAS ZINĀŠANU SABIEDRĪBAS VEIDOŠANAI
(EKOSOC-LV)"
Publiskā apspriede.

Rīgā, 2015. gada 20. novembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijā.

Apspriedē piedalījās projektu vadītāji, pētījumu izpildītāji, VPP uzraudzības komisijas locekļi, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs,  Izglītības un Zinātnes ministrijas, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, Latvijas augstskolu (Vidzemes Augstskola, Rīgas Tehniskā universitāte, Ventspils Augstskola, Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Latvijas Lauksaimnievības universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Transporta un sakaru institūts) pārstāvji, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs un LZA Ekonomikas institūta vadītāja, Studiju un zinātnes administrācijas pārstāvji.

 Sanāksmes darba kārtība ietvēra sekojošus jautājumus:

• 1. VPP EKOSOC-LV 1. posma rezultāti;
• 2. VPP EKOSOC-LV projektu vadītāju ziņojumi par 1. posmā paveikto;
• 3. diskusija.

Programmas vadītāja Baiba Rivža iepazīstināja klātesošos ar programmas mērķiem un to saistību ar sociālajiem un ekonomiskajiem procesiem, kas notiek valstī. Informēja par programmā iesaistītajām partnerinstitūcijām un augstskolām, ar pētījumu realizācijā iesaistīto akadēmisko personālu, uzsvēra, ka pētījuma ilgtspējību nodrošina pētījumos iesaistītie maģistranti un doktoranti, kuri varēs turpināt aizsāktos pētījumus turpmākajā akadēmiskajā darbā. Programmas vadītāja norādīja uz veicamo pētījumu starpdisciplināro raksturu, īsumā iepazīstināja ar katra projekta tematiku. Akadēmiķe Baiba Rivža akcentēja pētījuma nozīmību valsts tautsaimniecības transformācijā un virzībā uz zināšanu ekonomiku. Neskatoties uz to, ka finansējums pirmajam posmam tika saņemts tikai 2014. gada decembrī, visi pirmajam posmam iecerētie darbi ir paveikti pilnā apmērā un rezultatīvie rādītāji ir atbilstoši plānotiem. To skaitā arī publicēti augstas zinātniskās raudzes raksti starptautiski citējamās datu bāzēs SCOPUS (SNIP>1), Web of Sciences datubāzēs u.c. Tajā pašā laikā, pirmā posma aktivitātes galvenokārt tika veltītas pētniecisko komandu izveidei, projekta publiskās telpas izveidei facebook, twitter vidēs, pētījumu teorētisko ietvaru izstrādei u.c. ievada posma darbiem. Projekta pirmajā posmā netika plānota projektu iesniegšana, tomēr tā ir notikusi un ar sekmīgiem panākumiem. Pateicoties jauno pētnieku aktivitātei, programma ir nodrošinājusi virkni zinātnisko ziņojumu Latvijas un ārvalstu konferencēs. Pētniekiem ir izdevies piesaistīt arī ārējo finansējumu no uzņēmumiem.

Programmas vadītāja iepazīstināja ar projekta posmu izvērtēšanas procedūru un iepazīstināja ar starptautisko programmas stratēģiskās vadības grupas sastāvu, kurā ietilpst:

• Dr., asoc. prof. Juris Dreifelds, Broka universitāte, (KANĀDA);
• Dr., asoc.prof. Leona Stašová, Hradec Králové universitāte, (ČEHIJA);
• Dr., prof. Tiiu Paas, Tartu universitāte, (IGAUNIJA);
• Dr., prof. Raul Eamets, Tartu universitāte, (IGAUNIJA);
• Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs;
• Dr.oec., akadēmiķe Raita Karnīte, Latvijas Zinātņu akadēmija.

Tika nolasīts Tiiu Paas un Raula Eameta viedoklis par programmas 1. posma sniegumu. Kopumā vērtējums ir pozitīvs un atzinīgi tiek vērtēta starpdisciplinārā pieeja, turpinājumā tiek ieteikts attīstīt teorētisko konceptu, jo tas ir būtisks starptautisks ieguldījums mūsdienu socio-ekonomisko procesu izpratnē.

Klātesošie tika iepazīstināti arī  ar Jura Dreifelda viedokļa galvenajām nostādnēm, sakarā ar projekta zemo finansējumu, kas ierobežo pētnieku iespējas piedalīties starptautiskās konferencēs, piemēram, ASV. J. Dreifelds atzinīgi vērtē panākumus iesaistīto Latvijas augstskolu sadarbībā, kā arī ārzemju universitāšu pārstāvju iesaisti programmas izvērtēšanā. Profesors Dreifelds ieteicis pastiprināti strādāt pie programmas atpazīstamības, viens no iespējamiem risinājumiem būtu EKOSOC-LV foruma organizēšana 2016. gada rudenī.

Akadēmiķe R. Karnīte, kā stratēģiskās vadības grupas pārstāve, atzinīgi vērtē dažādo augstskolu iesaisti un kopdarbību VPP EKOSOC-LV programmas realizācijā, uzver to kā unikālu pieredzi Latvijā. R. Karnīte uzsvēra programmas sasniegumus, pat neskatoties uz to, ka tiek apspriests tikai pirmais posms. Programma ir piedalījusies izstādē, ir izstrādāta programmas atribūtika, tas ir pozitīvi vērtējams. Tomēr piebilda, ka atskaišu sistēmas trūkums ir pārāk liela koncentrēšanās uz rezultatīvo rādītāju sasniegšanu (rakstu, konferenču skaits u.tml.), līdz ar to cieš programmas praktiskais sniegums, kopējais gala rezultāts un saturs.

Ieteikums būtu saglabāt un paturēt prātā kā augstāko prasību zinātnisko pieeju, jo visi 10 programmā pētāmie jautājumi ir autonomi, līdz ar to projektiem ir jāattīstās vienmērīgi, lai tie var iekļauties kopējā programmas kontekstā.

Akadēmiķe novēl veiksmi turpmākajos pētījumos un pateicas par paveikto darbu.

Turpinājumā saskaņā ar izziņoto darba kārtību notka katra programmas apakš projekta vadītāju ziņojumi un apspriede.

5.2.1 "Izpētīt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ārējos tirgos un sniegt priekšlikumus tās stiprināšanai".

Projekta 5.2.1. vadītājs Remigijs Počs iepazīstināja ar pētījuma metodoloģisko pusi.

Pētījuma pamatā tika izvēlēts Portera piecu spēku modelis, papildinot to ar Latvijai specifiskiem elementiem, piemēram, etnopsiholoģijas īpatnības un nepieciešamība stimulēt uzņēmējdarbības vides attīstību. Pētījumā tiek izmantots gravitācijas ekonometriskais modelis. Kopumā projektā plānotie rezultatīvie rādītāji ir izpildīti atbilstoši projekta pirmajā posmā plānotajiem.

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdējājs A. Siliņš lūdza projekta vadītāja ekspertviedokli par Valsts tautsaimniecībā nozīmīgo uzņēmumu, piem., Liepājas metalurgs, Airbaltic nākotnes perspektīvām starptautiskās konkurētspējas kontekstā.

Atbildot profesors R. Počs argumentēja, ka minētie uzņēmumi bez šaubām ir nozīmīgi gan Valsts tautsaimniecībā, gan reģiona ekonomiskās telpas darbībā, pat neskatoties uz īslaicīgām grūtībām nozarēs, tie ir atbalstāmi un saglabājami.

5.2.2. "Inovācijas un uzņēmējdarbības attīstība Latvijā atbilstoši viedās specializācijas stratēģijai"

Projektu pārstāvēja un par pirmā posma sasniegumiem ziņoja pētnieks Tālis Laizāns.

Projekta ietvaros ir izveidojusies laba sadarbība starp iesaistītajiem astoņiem partneriem. Pirmajā projekta posmā izdevies noformulēt pētnieciskos uzdevumus, pateicoties iepriekšējām iestrādēm, ir izdevies publicēt augstvērtīgus zinātniskus rakstus starptautiski citējamās datubāzēs. Ir iesniegti sadarbības projektu pieteikumi Horizon 2020 ietvaros.

EKOSOC-LV programmas un arī projekta 5.2.3 "Latvijas lauku un reģionālās attīstības procesi un iespējas zināšanu ekonomikas kontekstā" vadītāja B.Rivža iepazīstināja ar projekta izpildē iesaistīto komandu un tās panākumiem 1. posmā un projekta mērķiem. Stāstīja par pētījuma metodoloģijas izveidi un apspiešanu publiskos semināros. Iepazīstināja ar projekta rezultatīvo rādītāju izpildi, uzsvera Vasaras skolas norises 2015. gada jūlijā, Skaistkalnē un piedalīšanos izstādē ar projekta rezultātiem. Tika prezentēti pirmie empīriskā pētījuma rezultātui, teritorijas ar izaugsmes potenciālu un teritorijas, kas atkāpjas. Akadēmiķe arī iepazīstināja ar plāniem nākamajam posmam.

5.2.5. "Refleksija par vērtībām un rīcības modeļi sociālo un ekonomisko pārmaiņu laikā" vadītāju. 

Par projekta norisēm ziņoja Ilze Skulte Rīgas Stradiņa Universitātē projekts tiek realizēts, iesaistot trīs katedras. Pirmajā posmā ir izstrādātas vērtību definīcijas vērtību pētīšanas metodes, principi un normas. Lielāko ieguldījumu šajā pētījuma posmā devuši iesaistītie psiholoģijas eksperti. Ir izpētītas vērtību izmaiņas jauniešu vidū, kur viens no būtiskākiem atklājumiem ir, ka jauniešos pieaug konservatīvisma izpausmes. Tas ir pamats diskusijas veicināšanai sabiedrībā.

Papildus šim pētījumam tiek veidots analītiskais bloks, kas ļautu analizēt vērtības, kuras translē Saeimas deputātu korpusa diskusijas. Analītiskā rīka prezentācija paredzēta š. g. 8. decembrī.

5.2.6. "Sociālo un politisko transformāciju trajektorijas Latvijā pēckrīzes periodā"

Projekta vadītāja F. Rajevska informēja, ka projekta ietvaros veiktā pētījuma aptvertais laika posms ir pēckrīzes gadi Latvijā, kontekstā ar pensiju piešķiršanas kārtību valstī un sabiedrības ienākumu nevienlīdzību. Veicot statistikas datu padziļinātu analīzi, projekta pētnieki noskaidroja, ka pastāv sakarība starp iedzīvotāju neiesaistīšanos sociālos protestos krīzes gados, pateicoties tam, ka visu sociālo problēmu nastu uzņēmās vietējās pašvaldības. Pašlaik pētījumā tiek izvērtēti labklājības novērtēšanas indikatori un tiek gatavots ziņojums politikas veidotājiem.

Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētājs  A. Jaunsleinis, komentēja un uzsvēra, ka veikta ļoti precīza situācijas analīze un piekrīt ziņotājas izteiktajām atziņām, jo aprakstītā situācija veidojusies Starptautiskā Valūtas fonda pretkrīzes plāna ieviešanas rezultātā.

5.2.7. projekta "Sabiedrības iesaiste sociālās inovācijas procesos Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai"

Projekta vadītāja K. Oganisjana iepazīstināja ar sava projekta specifiku, projektam ir divi pētnieciskie virzieni. Projektā piedalās četras augstskolas un privātuzņēmums Anna Haus, ar kuru sadarbība turpinās arī turpmākajos posmos. Mērķis ir izveidot sociālās inovācijas modeli. Tika uzsvērta nepieciešamība pētīt sociālās inovācijas teorētisko konceptu, izstrādāt pētījuma dizainu. Pirmajā posmā tika veidota starpdisciplinārā komanda, kurā tika iesaistīti ekonomisti, vadības speciālisti, izglītības jomas speciālisti, kas nodrošināja starpdisciplināro pieeju. Tāpat pirmajā posmā tika izveidots pētījuma glosārijs. Līdzīgi kā citos projektos rezultatīvie rādītāji pēc konferenču, publikāciju skaita ir sasniegti atbilstoši iecerētajiem.

5.2.8. projekta "Kultūrvides attīstības, vides daudzveidības saglabāšanas un urbanizācijas procesi Latvijas līdzsvarotas attīstības kontekstā"

Projekta vadītāja A. Līviņa iepazīstināja ar projekta pētniecisko līniju. Pirmajā posmā lielākais uzsvars tika liks uz sadarbības partneru piesaisti pašvaldībās un Dabas aizsardzības pārvaldē. Tika noteiktas pētāmās paraug teritorijas, kur tiks izsekots kultūras un dabas daudzveidības izmaiņas. Tika veiktas intervijas. Vienlaikus ar pētījuma sagatavošanas darbiem arī pirmajā posmā iecerētie rezultatīvie rādītāji tika sasniegti.

5.2.9. projekta "Sociālās apziņas izmaiņu ietekme uz ekosistēmas pakalpojumu ilgtspējīgu nodrošinājumu".

Projekta vadītāja I. Kokina uzsvēra pētījuma starpdisciplināro pieeju. Pirmajā posmā tika izraudzītas paraug teritorijas, kurās tika pētīta cilvēku dzīves veida specifika un identificēta iedzīvotāju motivācija palikt savā dzīves vietā.  Tika veikta pētījumā iesaistīto mājsaimniecību atlase un primārā aptauja, kurā iesaistīti 248 responenti, pie tam pieņemts, ka viena mājsaimniecība ir viens respondents, līdz ar to aptaujāto personu skaits ir krietni lielāks. Projektā paredzētie plāni pirmajam posmam ir izpildīti pilnā apmērā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Eēriks Leitis ieteica pētījumā realizēt arī īpaši aizsargājamajās teritorijās dzīvojošo cilvēku tradicionālā dzīves veida pētniecību, kas ļautu saglabāt šo teritoriju ekosistēmas.

Atbildot  I. Kokina atzīmēja, ka jautājums par senču tradicionālo metožu pielietošanu ikdienas darbos tika ietverts iedzīvotāju aptaujās, un daudzi iedzīvotāji uz šo jautājumu atbildējuši apstiprinoši.

A. Siliņš ieteica, kā vienu no īpaši aizsargājamo teritoriju priekšrocībām, izmantot ekoloģiskās produkcijas konceptu un uzsvērt, ka Latvija ir teritorija, kura par 95% brīva no GMO? Līdz ar to, būtu nepieciešams pētīt šādās teritorijās dzīvojošo cilvēku konkurētspēju ar lielražotājiem.

I. Kokina argumentēja, ka šāds pētījuma pavērsiens būtu atbalstāms un nepieciešams. It sevišķi tādēļ, ka īpaši aizsargājamo teritoriju iedzīvotājiem ir ļoti grūti konkurēt ar lieliem ražotājiem.

5.2.10. "Ilgtspējīga tautsaimniecības transformācijas tiesiskā ietvara efektivitātes paaugstināšanas modeļa izstrāde"

Par projekta norisēm 1. posmā ziņoja Kristīne Strada-Rozenberga. Tautsaimniecības attīstība ir apgrūtināta bez sekmīga tiesiskā regulējuma, kas arī ir izvirzīts par galveno pētījuma objektu. Tiesiskam regulējumam jābūt modernam un ilgtspējīgam. Projekta pirmā posma rezultātus ir izdevies galvenokārt, sasniegt pateicoties iepriekš veiktajām iestādēm, līdz ar to pētījumā iesaistītā komanda jau bija sagatavota šāda pētījuma turpināšanai. Ir izdota virkne augsta līmeņa publikāciju, darbs šinī virzienā tiek turpināts otrajā posmā, uzsverot tieši juridisko personu tiesisko aizsardzību, jo aizsargāts uzņēmējs ir ilgtspējīgs uzņēmējs.

A. Siliņš uzdeva jautājumu Zinātnes tiesiskā ietvara kontekstā . Zinātniskās darbības likuma tās 33. pants saka, ka, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta. Kādēļ šī likuma norma konsekventi tiek ignorēta, kā var mainīt šo situāciju?

Kristīne Strada-Rozenberga atbildēja, ka no juridiskā viedokļa strādāt ar budžeta normām ir visgrūtāk, jo tiesiskās aizsardzības līdzekļi šinī gadījumā ir ļoti ierobežoti, protams, ir iespēja vērsties Satversmes tiesā. Budžeta regulējums praksē biežāk ir politiskās gribas joma, kur juristi bieži vien atkāpjas smagnējā aizsardzības regulējuma dēļ.

Publiskās apspriedes diskusiju daļā uzstājās Studiju un zinātnes administrācijas pārstāve I. Paredne, sakot, ka noklausoties visu projektu vadītāju, ziņojumus rodas pārliecinošs iespaids par programmas zinātnisko veiktspēju un programmas darbība būtu jāturpina, jo tās rezultāti ir nozīmīgi valsts tautsaimniecībai un zinātnei kopumā. Diskusijā uzstājās arī  Transporta un sakaru institūta rektors I. Graurs: programma būtu jāturpina un tās ieguldījums būtu jāpaziņo plašākai sabiedrībai palielinot programmas publicitāti, piemēram, iesaistot publiskos semināros un konferencēs pēc iespējas plašāku gan akadēmisko, gan politisko aprindu pārstāvjus.  Novēl valsts mēroga pētījumos aktīvāk iesaistīt arī privātas augstskolas un izmantot to nenovērtējamo pieredzi ārējā finansējuma piesaistē.

Publiskās apspriedes noslēgumā tiek nolemts iesniegt programmas 1. posma atskaiti likumā paredzētā kārībā kontrolējošām institūcijām.

VPP EKOSOC-LV B. Rivža pateicās visiem klātesošiem par dalību.