Maijā un jūnijā notikušas trīs nozīmīgas apspriedes Eiropā par lauksaimniecības attīstības nākotnes scenārijiem.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidija
kopsēde

LZA Senāta zāle

2011. gada 14. marts plkst. 16.00

LZA LMZN un LLMZA prezidija kopsēde – par Dienvidlatgales attīstības potenciālu, Zviedrijas tradicionālajām brūnajām mērcēm un augstu galda kultūras nāciju

Šī gada 21. februārī norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas (turpmāk – LZA) Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas (turpmāk – LMZN) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (turpmāk – LLMZA) prezidija kopsēde. Tās laikā sava promocijas darba galvenos rezultātus prezentēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktora zinātniskā grāda pretendente Sanda Čingule – Vinogradova (darba vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža). Ziņojuma „Dienvidlatgales potenciāla izvērtējums un attīstības virzieni” sākumā S. Čingule – Vinogradova uzsvēra, ka visa Latgales reģiona vēsture ievērojami atšķiras no parējās Latvijas teritorijas vēstures, tādējādi mūsdienās reģions veido izteikti multikulturālu, multietnisku, multinacionālu un multifunkcionālu vidi, kas vienlaikus ir ekonomiski atšķirīga. Darba autores Dienvidlatgales izpētes izvēle līdzās jau minētajām Latgales reģiona īpatnībām pamatojas arī uz tās izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, kā arī ievērojamo intelektuālo potenciālu, ko nodrošina Daugavpils Universitāte un vairāk nekā 12 citu augstākās izglītības iestāžu filiāles. Savukārt kultūras mantojuma ziņā Dienvidlatgale atšķiras no Austrumlatgales, jo tās kultūras objekti un amatnieku izstrādājumi ir vairāk tendēti uz slāviskās kultūras iezīmēm un ir savdabīgāki nekā Austrumlatgalē.