Katru gadu Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) četrās zinātņu nodaļās tiek noturētas vidēji astoņas līdz desmit sēdes, kur līdztekus organizatoriskiem un ar LZA pamatdarbības uzdevumiem saistītiem darba kārtības jautājumiem tiek apspriestas zinātnes un tautsaimniecības aktualitātes. Šobrīd, kad uz laiku ir apturēta sēžu norise, atskatāmies uz nozīmīgākajām tēmām, kas pērnajā gadā risinātas zinātņu nodaļu sēdēs. Kā pirmo piedāvājam ieskatu Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas un LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas kopīgajā paplašinātajā sēdē, kas notika 2019. gada 12. decembrī.
2019. gada 12. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta zālē noritēja Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) un LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas kopīgā paplašinātā sēde, kas bija veltīta Latvijas "Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam" (NEKP 2030) izstrādes jautājumiem un elektromobilitātes attīstībai pasaulē. Uz klātesošo jautājumiem atbildēja AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs, PEP LNK viceprezidents LZA goda doktors Dr.sc.ing. Āris Žīgurs, kurš referātā "E-mobilitāte: attīstība šobrīd un nākotnes tendences" aprakstīja e-auto evolūciju, ekspansiju un globālās tendences. Elektromobilitātes attīstība ir viens no perspektīvākajiem un straujāk augošajiem transporta sektora dekarbonizācijas virzieniem, kam līdz 2050. gadam paredzama svarīga loma ne tikai vieglā autotransporta un dzelzceļa, bet arī smagā un jūras (upju) transporta segmentos. Ap 2050. gadu Eiropā 63% visu transportlīdzekļu kā enerģijas avotu varētu izmantot elektrību. Visstraujākais pieaugums, no praktiski 0% līdz 93%, paredzams vieglajā autotransportā. Runājot par uzlādes punktu attīstības perspektīvām ES un Latvijā, A.Žīgurs norādīja, ka patlaban dominē divas uzlādes infrastruktūras izveides stratēģijas, kas orientētas uz pārklājumu un patēriņu. Latvijā tiek izmantotas abas. Pagaidām elektromobiļu niša Baltijas reģiona uzskatāmā par visai ekskluzīvu, jo elektroauto ir salīdzinoši dārgi.
Sēdē piedalījās arī Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktors Edijs Šaicāns, par Latvijas enerģētikas nozares nākotni, tostarp transporta sektora dekarbonizācijas scenārijiem, diskutēja PEP LNK prezidents profesors LZA goda loceklis Dr.habil.sc.ing. Namejs Zeltiņš, sniedzot informāciju par savas doktorantes Mg.sc.ing. Tatjanas Odiņecas promocijas darbu "Primāro resursu izvēles optimizācijas metroloģija koģenerācijas stacijām", uzsverot, ka darbā izstrādātā metodoloģija varētu palīdzēt uzņēmējiem jauno koģenerācijas staciju plānošanas procesā un esošo staciju rekonstrukcijā. Diskusijās piedalījās arī SIA "ITERA Latvija" prezidents, PEP LNK viceprezidents Juris Savickis, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns, PEP LNK revidents profesors Andris Krēsliņš, AS "Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis un citi interesenti.
Plašāku sēdes apskatu lasiet rakstā "PEP LNK 2019. gada nogalē: par Latvijas NEKP 2030 un elektroauto nākotni", kas publicēts žurnāla "Enerģija un Pasaule" 2020. gada februāra/marta numurā 1/120 (26.-31. lpp.).
Materiāla sagatavošanā pateicība LZA FTZN zinātniskajai sekretārei Sofjai Negrejevai un žurnāla"Enerģija un Pasaule" redakcijas padomes priekšsēdētāja vietniekam zinātniskajos jautājumos profesoram Namejam Zeltiņam.