LZA izbraukuma sēde Kultūras pilī „Ziemeļblāzma"

2013. gada 14. novembrī plkst. 13.00

   Sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadienu,  akadēmiķe Raita Karnīte  aicināja  LZA kolēģus  piedalīties HSZN izbraukuma sēdē Kultūras pilī „Ziemeļblāzma". 

Kultūras pils „Ziemeļblāzma" mākslinieciskā vadītāja  Ieva Rozenberga iepazīstināja  ar  pils vēsturi,  restauratoru veikumu  telpās un apkārtnē,  ar Augusta Dombrovska  harizmātisko personību, kurš savulaik deva Rīgas nomales strādniekiem  ne vien iespēju pulcēties   saturīgos bezalkohola  sarīkojumos, bet arī gādāja  darbu strādniekiem un  rūpējās  par skolu un  bērnudārzu. 

Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs  LZA  goda loceklis Guntis Gailītis  atzina, ka   šis  Eiropas līmenī  atjaunotais kultūras piemineklis  ir īstā svētku vieta un uzaicināja  uz  tradicionālo Valsts svētku  koncertu RLB  18. novembrī. 

Akadēmiķis un diplomāts Georgs Andrejevs, atskatoties uz Latvijas valsts veidošanās vēsturi, raksturoja  Atmodas un pēcatmodas laiku.   1995. gada 10. februārī Latviju uzņēma Eiropas Padomē.   Savulaik, 20.gs. 20. gados,  starptautiskā diplomātija bija atzinīgi novērtējusi  Baltijas valstu  cīņu  par brīvību, par pastāvēšanu. 90. gadu  sākumā situācija bija līdzīga  - jāpierāda Latvijas valsts spēja pastāvēt.   Kādi faktori apdraudēja Latvijas suverenitāti 90. gados?  Kopš 1992.g. bija pasludināta Krievijas interešu sfēra, Krievijas teritoriālā varenība ietekmēja Rietumu valstis, vērā ņemama Krievijas realizētās  Latvijas okupācijas ietekme uz mūsu suverenitāti,  pēctotalitārisma laika nepārvarētās grūtības, nespēja radīt pārtikušu vidusslāni. Drošības  politikai ASV un Baltijas prezidenti parakstīja Hartu (1998).  . 1993.gadā  Latvijas galvenais uzdevums bija - PSRS karaspēka izvešana. Pēc 1994. gada - Latvijas prioritāte - Latvijas drošība. Tika  parakstīta vienošanās ar NATO (29. 03. 2004.), vajadzēja  panākt iestāšanos Eiropas  Savienībā. Latvijas karogu pie ES ēkas pacēla  2004. gada 1. maijā.

Klausījās LZA korespondētājlocekļa  Dr.sc.soc. Tāļa  Tisenkopfa  ziņojumu par darbu. Sekoja jautājumi un atbildes. Aizklātās balsošanas rezultātā T. Tisenkopfs tika atbalstīts LZA īsteno locekļu vēlēšanām.

Par laipno uzņemšanu Kultūras pilī „Ziemeļblāzma" un  teicamo darba organizāciju LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa sirsnīgi pateicās  direktorei Lienei Kubiļus, mākslinieciskajai vadītājai Ievai Rozenbergai un skaņu operatoram Jānim Straumem.