LZA HSZN 2014. gada 29. maija sēdes darba kārtībā bija paredzēti trīs jautājumi:

1. Dr. phil., Tartu universitātes pētnieka Valta Ernštreita zinātnisks ziņojums „Lībiešu tematika Latvijā un starptautiskajā pētniecībā”.

2. Zinātnes finansējuma avoti un sadalījums. Bija paredzēts, ka jautājuma izskatīšanā piedalīsies Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve.

3. Balsojums par LZA Goda doktora zinātniskā grāda piešķiršanu publicistam, vēsturniekam, valodniekam un politiķim Visvaldim Lācim un Gruzijas vēsturniekam Nikolajam Javahišvili (Nikolai Javakhishvili).

Sēdi sākot LZA HSZN priekšsēdētāja akadēmiķe Raita Karnīte informēja, ka iepriekšējā dienā mūžībā aizgājis LZA Goda loceklis, mākslinieks Jāzeps Pīgoznis. Klātesošie godināja Jāzepa Pīgožņa piemiņu ar klusuma brīdi.

Raita Karnīte informēja, ka IZM pārstāve, kuras ziņojums bija paredzēts sēdes otrajā jautājumā, ir atteikusi dalību tikai stundu pirms sēdes sākuma, līdz ar to jautājums nav pilnībā sagatavots.

Dr. phil., Tartu universitātes pētnieks Valts Ernštreits zinātniskajā ziņojumā „Lībiešu tematika Latvijā un starptautiskajā pētniecībā” informēja, ka lībiešu tēma valodniecībā un pētījumos citos aspektos atrodama ne tikai lībiešu apdzīvotajās teritorijās, bet arī ārpus tām. Kaut gan tā nav jauna pētījumu tēma, kopš 1990. gada aktivitāte ir pieaugusi, nostiprinājušies starptautiski sakari. Pētnieku grupas izveidotas Latvijā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, arī Vācijā, Austrijā un ASV. Uz jautājumu, kāpēc lībiešu tematika saista pētnieku uzmanību, Valts Ernštreits atbildēja, ka tas varētu būt tāpēc, ka, neskatoties uz nelielo skaitu, lībieši ir spējuši saglabāt savu kultūru un valodu, turklāt, izzūdošas kultūras vērtības allaž ir saistījušas pētnieku uzmanību.

Latvijā lībiešu kultūras un valodas saglabāšanā ir veikti galvenie priekšdarbi. Ir sagatavotas vārdnīcas un valodas apmācības materiāli, lai jebkurš interesents varētu apgūt lībiešu valodu. Protams, valodas pielietojums ir ierobežots, tāpēc tikai apmēram 20 cilvēku spēj brīvi lietot lībiešu valodu.

Valts Ernštreits atzīmēja, ka joprojām liela problēma ir pētījumu nošķirtība – latviešu pētnieki nav informēti par igauņu vai somu pētnieku devumu un otrādi, jo pētījumu rezultāti ir nacionālajās valodās. Tāpēc ir nepieciešams izvēlēties vienotu saziņas valodu – lībiešu pētniecībā tā ir angļu valoda. Liela nozīme ir starptautiskajiem projektiem. Valsts Ernštreits atzīmēja, ka lībiešu problēmu pētniecībā bez sadarbības ar Igauniju un Somiju, būtu paveikts daudz mazāk.

Turpinājumā sēdes vadītāja vēlreiz izteica nožēlu, ka nav iespējams uzklausīt IZM pārstāves ziņojumu. Viņa informēja, ka pētniecībai ir pieejams finansējums no vairākiem avotiem, ne tikai no valsts budžeta. Kaut gan HSZ iespējas iegūt finansējumu no ES Struktūrfondiem un Ietvara programmām ir ievērojami mazākas kā dabas zinātnēm, tas nav neiespējami. Jau tagad vairāki HSZ institūti ir ieguvuši ES Struktūrfondu finansējumu – ne tikai no Eiropas Sociālā fonda, bet arī no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda. Jāņem vērā, ka Apvāršņa 2020 programmā sociālajiem pētījumu aspektiem ir pievērsta uzmanība. Par HSZ iekļaušanu Eiropas Savienības kopējās finansējumu shēmās iestājas arī ALLEA (All European Academy of Sciences).

R. Karnīte pastāstīja, ka īsā intervijā IZM pārstāve ir atzinusi, ka HSZ iespējas iegūt finansējumu un tā atbilstība veicamo darbu apjomam nav izvērtētas. Finansēšanas kārtība jaunajam plānošanas periodam (2014. – 2010. gads) ir vērsta uz izcilības, internacionalizācijas un viedās stratēģijas mērķa sasniegšanu. Tomēr šajā kārtībā tiek sekmēti starpnozaru pētījumi, kuros var iekļauties HSZ zinātnieki.

Pagaidām maz izmantota iespēja ir Eiropas kopējās infrastruktūras, piemēram, CLARIN, izmantošana lielu datu krātuvju veidošanai.

Īsā intervijā IZM pārstāve uzsvēra, ka HSZ var izmantot ES programmas, kas paredzētas cilvēkresursu attīstībai zinātnē, kur ir paredzēta augstākās izglītības sadaļa.

R. Karnīte informēja, ka IZM ir sniegusi ziņojumus par ESF un Apvāršņa 2020 finansējuma sadalījumu zinātnē un augstākajā izglītībā laikposmam 2014. – 2020. gadam, tomēr konkrētas summas joprojām nav galīgi apstiprinātas un finansējums nav piešķirts. Joprojām turpinās situācija, ka zinātnieki nesaņem algas, darbs ir pārtraukts un nav zināms, kad to varēs pilnvērtīgi uzsākt. Valsts pētījumu programmas ir izsludinātas un pieteiktas, bet lēmums par to apstiprināšanu nav pieņemts. Optimistiskākās prognozes liecina, ka darbu varēs uzsākt ne ātrāk kā 2014. gada augustā – septembrī.

Konkrēti lēmumi zinātnes finansēšanas jautājumā netika pieņemti.

Turpinājumā sēdes dalībnieki ar slēgtu balsojumu nolēma ieteikt LZA Senātam piešķirt Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora grādu vēsturē Nikolajam Javahišvili (Nikolai Javakhishvili) un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora grādu Visvaldim Lācim.