2014. gada 26. jūlijā Alūksnes novada Jaunlaicenē malēnieši ar plašu vērienu svinēja Pirmos vispasaules malēniešu svētkus (malēnieši sevi raksta ar lielo burtu - „Malēnieši", taču šajā vēstījumā ļausim gramatikas likumiem uzveikt emocijas). Visas dienas garumā varēja satikties un sadraudzēties Radošie, Ačgārnie, Jautrie, Gudrie, Viesmīlīgie, Ēdelīgie, Sportiskie malēnieši. Jaunlaicenes estrādē dziedāja un  dancoja Alūksnes novada amatierkolektīvi. Vakarpusē malēniešiem veltītu lielkoncertu sniedza Mirage Jazz Orchestra (vadītājs malēnietis Lauris Amantovs), kurzemnieks Andris Ērglis un dziedošie malēnieši, bet svētku izskaņā par balles noskaņām gādāja skanīgie malēnieši Zigmārs un Edgars Krūmiņi, Kristīne Šomase, Uldis Mūrnieks, Lauris Amantovs, Normunds Veļķeris, grupas "Savējie", "Putukvass", "Rakari", "Gunārs un Zane", Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas vokāli instrumentālais ansamblis.

Svētku programmā bija iekļauti ne tikai izklaides, bet arī nopietni kultūrvēstures izziņai veltīti pasākumi. Muižas muzejā  kopā ar muzeja gudrajiem prātiem varēja iepazīt malēniešu valodu, noskatīties novadnieku Gunāra Ozoliņa un Viļņa Blūma filmu "Viena vasara" un Bejas novadpētniecības centra radīto filmu "Malēniešu stāsti".

Jaunlaicenes pamatskolā, uz kuru ceļu rādīja zīme Gudrais malēnietis, svētku dalībnieki tikās ar malēnietēm Māru Svīri un Liju Brīdaku, piedalījās Letonikas bibliotēkas kārtējās grāmatas Kultūrvēstures avoti. Alūksnes novads atkārtotā izdevuma atvēršanas svētkos un, kā teikts svētku programmā, varēja tikties ar Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas gudrajiem prātiem. Grāmatas pirmais izdevums tapa, pateicoties Alūksnes pašvaldības finansējumam, pēc Alūksnes novada kultūrvēstures izpētei veltītas konferences. Grāmatas iznākšana ir LZA akadēmiķu  Daces Markus  un Saulveža Cimermaņa rūpīga un akadēmiski korekta darba rezultāts. Grāmata izdota apgādā Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. Tā ietver  21 autora  sniegumu Alūksnes novada kultūrvēstures izpētē. Autoru vidū, bez grāmatas veidotājiem,  ir Venta Kocere, Māra Grudule, Māra Vīksna, Jēkabs Raipulis, Imants Lancmanis, Uģis Niedre, Jānis Līcis, Kristīne Ducmane, Aivars Kehris, Una Sedleniece un citi. Publicēti arī vairāku alūksniešu izpētes darba rezultāti -  Guntas Tučas, Lindas Safranovičas, Ivetas Mikijanskas pētījums par   malēnieša - daiļkrāsotāja,  etnogrāfa,  mākslinieka Jāņa Krēsliņa personības atklāsmi, Sandras Jankovskas stāstījums par Jaunlaicenes muižas muzeju, Ēvalda Vanaga Romeškalna stāsts un  vairāki citi apcerējumi.

Grāmatas pirmo izdevumu atvērām svinīgā pasākumā Alūksnē 2013. gada 4. decembrī. Jaunlaicenes svētku  laikā Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas  vadītāja Sanita Eglīte  pastāstīja, ka drīz pēc grāmatas  pirmā metiena parādīšanās  tās krājumi izsīkuši, un ar pateicību runāja par pašvaldības izpratni un atbalstu, piešķirot naudu atkārtotajam izdevumam jau šogad,  un kluso sapni par trešo izdevumu.

Par to, ka grāmata ir gaidīta un nepieciešana, liecināja trīs pasākuma dalībnieču sajūsma, iegūstot to kā   balvu  par pareizām atbildēm improvizētajā  konkursā. Visas eksemplāru ieguvējas bija grāmatu vai nu lasījušas bibliotēkā, vai pašas piedalījušās tās  veidošanā, sniedzot intervijas  autoriem.  Alūksnes bibliotēkas mājas lapā  teikts: "Izdota grāmata Kultūrvēstures avoti un Alūksnes novads. ... Šis izdevums novadam ir ļoti nozīmīgs, jo tas turpina un papildina iepriekš izdoto materiālu klāstu par Alūksnes novadu un tā ļaudīm. Svarīgi, ka krājumā publicēto apcerējumu pamatā izmantotas lielākoties dažādās pirmavotu krātuvēs atrastās nepublicētās ziņas." Jaunlaicenes pasākuma laikā Bejas novadpētniecības centra dalībnieki un grāmatas atvēršanas svētku  dalībnieki uzrunāja grāmatas veidotājus, stāstot par saviem novērojumiem, piedāvājot tos zinātniskai izpētei un aicinot turpināt Alūksnes novada izpēti.

Par pētījuma  akadēmisko kvalitāti liecina  vērtējums LZA 2013. gada konkursā par gada zinātnes sasniegumiem, kad HSZN zinātnieku aptaujā šis izdevums tika augsti novērtēts.  Tas  pierāda, cik auglīga var būt LZA pieredzējušo zinātnieku, jauno pētnieku un Latvijas  novadu  muzejos un skolās  strādājošo  speciālistu sadarbība. 

LZA HSZN priekšsēdētāja akadēmiķe  Raita Karnīte