30. oktobrī Alūksnē notika kārtējais LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas izbraukuma seminārs, kura nepieciešamību jau vairākkārt bija motivējusi Alūksnes novada pašvaldība. Tās līdzšinējā pieredze sadarbībā ar Latvijas zinātņu akadēmiju un Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju ir vainagojusies ar divkārtēju akadēmisku rakstu krājuma "Kultūrvēstures avoti un Alūksnes novads" izdošanu grāmatu sērijā "Letonikas bibliotēka".

LZA prezidents O.Spārītis un akadēmiķe Dace Markus

Seminārā tikās pašvaldības un administratīvo pārvalžu darbinieki, kultūras dzīves organizatori, muzeju, bibliotēku un izglītības darbinieki. Tā mērķis ir uz vēstures avotu izpētes pamata veicināt jaunu publikāciju rašanos par novada materiālās un garīgās kultūras mantojuma, sociālās vēstures, etnogrāfijas un dažādiem ar humanitāro un sociālo sfēru saistītiem jautājumiem.

Par būtiskāko šī darba kritēriju akadēmiķis Saulvedis Cimermanis izvirza jauno pētījumu zinātnisko kvalitāti, un tā ir balstāma vienīgi līdz šim neskartu avotu pētījumos gan Latvijas Valsts vēstures arhīvā, gan novadu krātuvēs, iedzīvotāju personīgajos arhīvos, atmiņās un liecībās. Iesaistot kultūrvēstures pētniecības darbā aizvien jaunus gan diplomētus, gan akadēmisku kvalifikāciju ieguvušus speciālistus, "Letonikas bibliotēkas" sērijas grāmatu sastādītājs un redaktors S. Cimermanis gatavo jaunu akadēmisko pētnieku paaudzi, kura dzīvo un strādā novados, pazīst novadu dzīvi un cilvēkus, un ir sava novada patrioti.

Līdzīgi novadu ekonomiskajai attīstībai, kura atrod aizvien jaunas inovatīvās uzņēmējdarbības formas un kļūst aizvien patstāvīgāka un spēcīgāka, tādējādi darot spēcīgu arī valsti, arī novadu vēstures izziņā ar lielu aizrautību, atdevi un augstām prasībām pret zinātniskā darba kvalitāti iesaistās vietējo muzeju un bibliotēku darbinieki, skolotāji, administratori. Iegūstot zinātniskā darba rūdījumu Latvijas Zinātņu akadēmijas speciālistu vadībā, šie novadu speciālisti jau tagad būtiski papildina nākamo akadēmiski titulēto pētnieku paaudzi. Tā visas valsts mērogā paplašina kvalificētu pētnieku skaitu un rada veselīgu konkurenci "galvaspilsētas" zinātnei.

Īsi pieminot semināra norises, svarīgi ir atzīmēt pašvaldības vadītāju līdzdalību visās pasākuma norisēs. Tajās ar ziņojumiem uzstājās gan atbraukušie, gan mājinieki. Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta atklāšanas vārdiem un ieteikumiem vairāku Alūksnei nozīmīgu kultūras vērtību saglabāšanas politikā par LZA Vēstu iespējām akumulēt labākos tematiskos rakstus runāja Arno Jundze.

Jaunā socioloģijas nozares doktorante Santa Daume iepazīstināja ar statistiku un secinājumiem par Alūksnes novada jauniešu nodarbinātības un interešu izglītības problēmām, bet akadēmiķis Saulvedis Cimermanis kārtējo reizi pārsteidza ar kultūrvēstures izpētes aspektu daudzveidību, kādā skatāmas visdažādākās dzīves norises pagātnē un kādās modelējama Alūksnes novada ekonomiskā, sociālā un garīgā attīstība priekšdienām. Viņa runas laikā internetā bija publicēta ziņa par S. Cimermaņa apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni, un, akadēmiķim beidzot savu uzstāšanos, viņš tika pārsteigts ar suminājumiem, ziediem un aplausiem, visai zālei pieceļoties kājās.

Neparasti dziļu un avotu izpētē balstītu novadnieku dzīves stāstu analīzi demonstrēja E. Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas skolotāja Gunta Tuča, atklājot maz vai tikpat kā nemaz nepētītu arhīvu krātuvju potenciālās iespējas sniegt vērtīgu faktu materiālu, piemēram, par ievērojamo novadnieku Krēsliņu dzimtu. Savukārt akadēmiķe Dace Markus iepriecināja alūksniešus ar dzīvās valodas bagātību demonstrējumu, analīzi un izlokšņu kultūrvēsturiskās vērtības uzsvērumu.

Seminārs Alūksnē turpinājās arī pēc referātu noklausīšanās, jo tik daudziem tā dalībniekiem bija iespēja diskutēt par dažādiem izziņas teorijas un prakses jautājumiem, kā arī par iespējām izmantot galvaspilsētas iespējas sava kultūras mantojuma saglabāšanā. Nav šaubu, ka novadu vēstures un kultūras pētījumos zinātne var tikai iegūt un kļūt bagātāka, ja atziņu vairošanā piedalās iespējami lielāks domu biedru pulks. Latvijas Zinātņu akadēmijas sekmīgā sadarbība ar Alūksnes, Mālpils, Limbažu un citiem novadiem to aksiomātiski apliecina.

Ojāra Spārīša atreferējums

Akadēmiķis Saulvedis Cimermanis un izdevuma LZA Vēstis galvenais redaktors Arno Jundze

O.Spārītis un Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte

Papildu informācija: http://www.aluksne.lv/foto_galerija/video/2014/vid_28.php (Alūksnes novada pašvaldība)