2014. gada 21. novembrī Daugavpils Universitātē notika kārtējais LZA HSZN akadēmisko lasījumu programmas pasākums - LZA korespondētājlocekļa kandidāta Sanda Laimes lekcija par nakts raganām. Autors stāstīja ilgstoša folkloras materiāla pētījumu rezultātā gūtās atziņas - kas ir raganas, kas ir nakts raganas, kur tās sastopamas visbiežāk, un kā tās jāuztver.

Autors sāka lekciju ar jautājumu auditorijai - „Ko jūs iedomājaties dzirdot vārdu „ragana"? Atbildē izskanēja stāsts par „ciema raganu" - patiesi eksistējošu cilvēku, kuru pārējie ciema iedzīvotāji uztver kā ļaunu, ļaunumu nesošu. Turpinājumā lekcijas autors sniedza vārda „ragana" analīzi - no kā tas cēlies, ko izsaka, kā to skaidro valodnieki un vārdnīcas. Vārda analīze pieļauj divas izpratnes - redzētāja, pareģe, vai rēgs. Ragana kā pareģe ir reāla būtne, kas turklāt var būt gan slikta, gan arī laba (baltā ragana). Tomēr, pētot teikas, autors atklāj, ka vismaz daļa seno raganu nevarēja būt reālas būtnes, jo tās dzīvojušas dabas objektos - ezeros, upēs, akmeņos, mežos, kur cilvēks nevar dzīvot, un parādījušās naktīs, darot savas draiskulības vai, iespējams, labos darbus - visbiežāk mazgājušas ezerā vai upē veļu, bet arī izslaukušas govis, tā ka no rīta saimniecei nav bijis piena, ko slaukt, nokutinājušas līdz nāvei garāmejošos vīriešus. No šī atklājuma autors secina, ka raganas ir drīzāk rēgs, nekā pareģes, un ka ir kāds posms, kad ragana - gars, nereāla būtne ir iemiesojusies reāla cilvēka veidolā. Šis posms vēl nav līdz galam izprasts, un sola jaunus pētījumus. Autors norobežo sava pētījuma ietvaru - raganas -rēgi, kas dzīvo dabas objektos un cilvēkiem parādās tikai naktīs, un nosauc tās par nakts raganām.

Zinātnisku interesi saistīja arī autora atklājumi par nakts raganu izplatību. Izrādās, visbiežāk stāsti par raganām nāk no ziemeļaustrumu Vidzemes, nedaudz no Daugavpils apkārtnes un gandrīz nemaz - no Kurzemes. Analizējot izplatību pēc vietu nosaukumiem, kuros atrodams vārds „Ragana", nelielas izplatības saliņas uzrādās arī Kurzemē (to saista ar migrāciju no Austrumlatvijas). Replika no auditorijas norādīja, ka Kurzemē biežāk lieto vārdu „lauma". Uz to autors atbildēja, ka „ragana" un „lauma" nav gluži viens un tas pats, un arī saistība starp šiem jēdzieniem vēl ir pētāma.     

Nakts raganu pētījumi ir Sanda Laimes sirdsdarbs, un tāpēc tiek veikts ar lielu rūpību. Līdz šim sasniegtais ir aprakstīts viņa grāmatā „Raganu priekšstati Latvijā: Nakts raganas" (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2013). Sandis Laime labprāt un aizrautīgi stāsta par savu pētījumu rezultātiem. 2014. gada 4. decembrī viņa stāstu būs iespēja uzklausīt Vidzemes Augstskolas studentiem un Valmieras valsts ģimnāzijas audzēkņiem.

Vēlēsim Sandim veiksmi LZA korespondētājlocekļu vēlēšanās, un uzņemsim viņu savā vidū!