Iznācis rakstu krājums „Kultūras krustpunkti"

Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs (turpmāk tekstā - LKA ZPC) laidis klajā izdevumu „Kultūras krustpunkti" (6. laidiens), kurā iekļauti  2013. gada 1.-2. novembra starptautiski zinātniskās konferences „Kultūras krustpunkti" referentu sagatavotie materiāli.

„Kultūras krustpunkti" ir ikgadēja konference, kas 2013. gadā norisinājās jau septīto reizi. Pēc LKA rektores Dr.art. Rūtas Muktupāvelas un LKA ZPC vadītājas Dr.sc.soc. Andas Laķes ievadvārdos minētā, šis „Kultūras krustpunktu" izdevums skatāms kā sērijas atjaunošana, kas pēc neilga pārtraukuma turpina zinātniskās pētniecības tradīciju, kuru aizsāka LKA pirmais rektors Pēteris Laķis. Tradīcijas atjaunošanai savu pētījumu veltījusi Inga Pērkone-Redoviča, kuras raksts ievada rakstu krājumu.

Rakstu krājumā raksti grupēti šādos pētījumu virzienos:

• Tradicionālā kultūra, kultūras mantojums, muzeoloģija;
• Audiovizuālā un skatuves māksla;
• Literatūra;
• Kultūras un mākslas sociālie, menedžmenta, politiskie un komunikatīvie aspekti.

Īpaša uzmanība vēršama uz LZA īstenā locekļa Jura Urtāna darbu „Dzirkles Latvijas pilskalnu folklorā", kā arī viņa kopdarbu ar jaunievēlēto LZA korespondētājlocekli Sandi Laimi „Svētupes Lībiešu Upuralas - no svētvietas līdz tūrisma objektam".

Krājuma „Kultūras krustpunkti" mērķis - veicināt Latvijas humanitāro un sociālo zinātņu jomas zinātnieku savstarpējo komunikāciju un integritāti.

Iznācis rakstu krājums „Arheologu pētījumi Latvijā 2012 - 2013"

Latvijas Arheologu biedrības (turpmāk tekstā - LAB) izdotajā rakstu krājumā „Arheologu pētījumi Latvijā 2012-2013" apkopota informācija par pētījumiem sākot no akmens laikmeta līdz pat 20. gs. Šis izdevums ir jau trešais rakstu krājumu apkopojums, kurā iekļauts materiāls par Latvijas arheoloģisko pieminekļu izpēti.

Daudzveidīgs ir arheoloģisko vietu skaits, kurās veikta izpēte vai nodrošināta arheoloģiskā uzraudzība. Nereti tie vairs nav valsts aizsardzībā esoši arheoloģiskie pieminekļi, bet vietas vai pieminekļi ar citu kultūrvēsturisko nozīmi. Par jaunu izaicinājumu Latvijas arheoloģijai un tās izpētes pamatu saglabāšanai ir izvērtusies nelegālo mantraču darbība, kuras rezultātā pēdējos gados lielā mērā ir tikuši postīti arheoloģijas pieminekļi (Arheologu pētījumi Latvijā 2012.-2013.gadā, Apgāds „Nordik", 2014).

Izdota Viktora Hausmaņa grāmata „Laimonis Siliņš un Sanfrancisko mazais teātris"

Viktors Hausmanis grāmatu „Laimonis Siliņš un Sanfrancisko mazais teātris" veltījis kolēģei, LZA HSZN priekšsēdētājai, Raitai Karnītei.

Grāmatā „Laimonis Siliņš un Sanfrancisko mazais teātris" zinātnieks Viktors Hausmanis stāsta par vienu no aktīvākajiem latviešu teātra veidotājiem Amerikas Savienotajās Valstīs - Laimoni Siliņu (dzimis 1926. gadā Rīgā), ar kuru dzīvē un uz skatuves allaž kopā bijusi viņa dzīvesbiedre Brigita. Laimonis Siliņš nospēlējis daudzas lomas amerikāņu teātros.

1966. gadā entuziastu grupiņa, 5 cilvēku sastāvā, nolēma organizēt un dibināt savu teātri- mazo Sanfrancisko teātri. Dibināšanas brīdī tā dalībniekiem profesionālas teātra izglītības nebija, taču uzvarēja alkas spēlēt teātri, kopt latviskumu un izveidot savu - citādu teātri, kas netiecās pēc plašiem, krāšņiem inscinējumiem, bet pamatā lika aktieru saskaņotu darbību, cilvēku raksturu un personību attiecību veidošanu. Kopš 1971.gada Sanfrancisko Mazais teātris viesizrādēs sāka braukt uz Rīgu (V. Hausmanis, Laimonis Siliņš un Sanfrancisko mazais teātris, . Apgāds „Zinātne", 2014).

2013.gada novembrī, Rīgā Laimonis Siliņš saņēma Spēlmaņu nakts balvu „Par mūža ieguldījumu Latvijas teātra mākslā".

Pieminēšanas un citēšanas vērts ir V. Hausmaņa grāmatā teiktais: "Katrai izrādei, arī tai, ko sauc par dzīvi, priekškars reiz aizveras, tāpēc- lai vismaz grāmatu plauktos kā piemiņas zīme paliek stāstījums par Mazo teātri Sanfrancisko, ko veidoja un vadīja garā liels cilvēks - Laimonis Siliņš".