2.decembrī
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisinājās pasākums veltīts Latvijas
folkloras krātuves 90. gadadienai. Krātuve tagad radusi jaunu mājvietu - jaunās
bibliotēkas telpās, līdzās Dainu skapim.
Latvijas
Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš uzrunā minēja, ka folkloras krātuves
vēsture bijusi gana raiba, bet tā ir paliekoša un stabila vērtība, kas ir
vienmēr pastāvējusi un ir vajadzīga arī turpmāk. „Draugi statistiķi teikuši:
„Ja kāda institūcija eksistējusi 90 gadus, tad tā eksistēs vēl 90 gadus".
Latvijā esam spēcīgi vairākās nozarēs - ķīmijā, fizikā, bet nākas saskarties ar
citu valstu konkurenci, tādēļ būtiski, ka uzturam latviešu folkloru, kas ir
tikai mūsu." M. Auziņš LFK novēlēja skaisti nosvinēt svētkus, labi iedzīvoties jaunajā
ēkā un attīstīt talantus.
Latvijas
Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis uzsvēra, ka LFK mantojums ir
izaudzis par ievērojamu vērtību, kur neatsveramas ir tautasdziesmas,
varoņdziesmas, kas veidoja mūsu valodu koku. „Esmu ārkārtīgi gandarīts, ka
folklorā darbojas S. Laime un V.Vīķe-Freiberga, atklājot analīzes metodes, kas
spēj ieraudzīt kopsakarības un atklāt dažādas iespējas un faktus. Nozīmīga ir
sociālā vēsture cilvēku likteņos, kur ar mūsu zinātnisko redzējumu aizklīst
citos kontinentos, turpinot Latvijas dzīvi, īstenojot Latvijas dzīvesziņas,
principus." O.Spārītis novēlēja kļūt par sazarotu, spēcīgu straumi, kas turpina
vākt vēsturi, iestādīt to šodienas cilvēku apziņā. „Lai Dainu skapis LNB 5. stāvā
jūtas ērti, labi, droši un kalpo zinātnei tik ilgi, cik glabājās LZA ēkā,
kalpojot sabiedrībai!"
LU
Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore un vadošā pētniece Dace
Bula uzsvēra, ka LFK jubilejas gads ir bijis veiksmīgs, daudz paveikts zinātnes
laukā - ir izdotas grāmatas, notikušas konferences un īstenoti projekti, kā arī
veiksmīgi norisinājusies pārcelšanās uz LNB jaunajām telpām. Folkloras krātuves
statusu stiprinās Nemateriālā kultūras mantojuma likums, kā arī Dainu skapja
programma.
Pasākuma
ietvaros tika prezentētas divas grāmatas - „Latviešu folkloristika starpkaru
periodā" (Apgāds „Zinātne", 2014) un „Folkloras vākšanas vēsture fotogrāfijās"
(LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2014).
Autoru
kolektīva - R. Treijas, S. Laimes, T.
Ķenča, S. Reinsones sastādītā grāmata D. Bulas redkolēģijā „Latviešu
folkloristika starpkaru periodā" uzstāda jautājumus - Cik lielā mērā mūsdienu
folkloras pētniecība rūpējas par nozares vēsturi? Kādi apstākļi skubina tai
pievērsties? Kādas pieejas tiek izmantotas centienos to izvērtēt? Grāmatā
sniegts īss ieskats starptautiskajā nozares historiogrāfijā, kas ļauj izprast
kontekstu, ko bija būtiski ievērot, veidojot monogrāfiju par starpkaru
folkloristiku Latvijā.
Albuma
„Folkloras vākšanas vēsture fotogrāfijās" sastādītājs ir A. Lielbārdis. Albumā
ir iekļauti 223 foto uzņēmumi (fotogrāfijas, foto negatīvi) no latviešu
folkloras krātuves fondiem, kuros atspoguļota folkloras vākšana - ievērojami
teicēji, folkloras vācēji, pierakstītāji un ieskaņotāji, kā arī folkloras
pieraksta situācijas no dažādām Latvijas vietām. Fotogrāfijas sakārtotas
hronoloģiski - no 1925. līdz 1992. gadam, sniedzot iespēju izsekot folkloras
vācēju darbam cauri laikiem. Latviešu folkloras krātuve ir viens no
bagātākajiem folkloras arhīviem Eiropā. Krātuve ir dibināta 1924.gadā Rīgā, to
pēc somu folkloras arhivēšanas principiem izveidoja un sākotnēji arī vadīja
Anna Bērzkalne. Šobrīd krātuvē glabājas aptuveni trīs miljoni folkloras vienību
- starp tām arī foto attēli (fotogrāfijas, foto negatīvi un foto pozitīvi), kas
uzņemti, sākot jau ar 19. gadsimta 20. gadiem.
Par
jaunizveidoto Latviešu Folkloras krātuves digitālo arhīvu var spriest, to
apmeklējot adresē http://www.garamantas.lv .
Papildu
informācija:
Latviešu folkloras krātuve nosvinējusi deviņdesmito
gadskārtu (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts,
02.12.2014.)
Latviešu
folkloras krātuve svin 90 gadu jubileju (Latvijas Universitāte,
02.12.2014.)