2015.gada 6. februārī norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas (HSZN) sēde, kuras darba kārtībā bija paredzēti četri jautājumi:

• LZA akadēmiķes Daces Markus un LZA ārzemju locekles Dzintras Bondas grāmatas „Ievads fonoloģijā" atvēršana;
• LZA korespondētājlocekles Innas Šteinbukas ziņojums „Desmit Eiropas Komisijas prioritātes un Latvijas izaicinājumi";
• Ziņojums par HSZN darbu 2014. gadā un 2015. gada darba plānu;
• Dažādi (t.sk. jaunāko izdoto grāmatu izstāde).

Akadēmiķe Raita Karnīte sēdes sākumā informēja, ka sēdē nevarēs piedalīties LZA korespondētājlocekle I. Šteinbuka,  kuras ziņojums bija paredzēts sēdes otrajā jautājumā.

Ar klusuma brīdi klātesošie sēdes dalībnieki pieminēja 2014. gadā zaudētos HSZN locekļus un HSZN darbībā iesaistītās personas.

Klātesošie uzklausīja LZA īsteno locekli D. Markus, kas stāstīja par 2014. gada devumu, kopā ar LZA ārzemju locekli Dz. Bondu izdoto grāmatu „Ievads fonoloģijā".

D. Markus uzsvēra, ka fonoloģija ir ārkārtīgi teorētiska zinātne. 1999. gadā, studējot Ohaio Universitātē, D. Markus iepazinās ar ASV dzīvojošo latvieti Dz.Bondu, ar ko izveidojās zinātniskā sadarbība daudzu gadu garumā. D. Markus uzvēra, ka ir divi vārdi- fonētika un fonoloģija. Fonētika ir mācība un zinātne, kas pēta valodas skaņas, bet fonoloģija pēta valodas skaņu funkcijas. Ir arī tāda nozare kā morfofonoloģija. Fonoloģija kā patstāvīga zinātnes nozare izveidojās 20.gs. 30.gados, bet Latvijā tā vēl nebija tajā laikā attīstīta. Ne katra valodas skaņa ir fonēma, fonēma ir tā, kas spēj mainīt sastāvdaļas, vārda nozīmi. Piemēram vārdam „punkts" Latvijā un Latgalē ir citāda izruna, jo atšķiras skaņas „u" izruna. Fonoloģijā līdz šim nevienas teorētiskas grāmatas nebija. Grāmata „Ievads fonoloģijā" nav par latviešu valodu fonoloģiskā aspektā, tā ir par fonoloģijas valodas piemēriem, jo studentiem trūkst literatūras, it īpaši doktorantiem. Autores cer, ka šī grāmata būs ceļvedis fonoloģijas labirintos.

Sēdes turpinājumā akadēmiķe R. Karnīte ziņoja par 2014.gadā paveikto. HSZN stingri sekoja savā stratēģijā pieņemtajiem uzdevumiem: organizēt pasākumus zinātnes popularizēšanai; stiprināt LZA un Latvijas zinātnieku identitāti; veicināt sadarbību ar Latvijas jaunajiem zinātniekiem; veidot publikāciju reģistru; godināt gada labākos sasniegumus; uzlabot interneta vidi; sadarboties ar LZA Vēstīm, rūpēties par A sadaļas starptautisko atpazīstamību; sadarboties ar valsts institūcijām; organizēt sadarbību starptautiskā līmenī.

2014.gada beigās HSZN ieguva iespēju piedalīties divās valsts pētījumu programmās - „Letonika" (valsts prioritāro  pētījumu programmas „Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)" turpinājums) (vadītājs akadēmiķis, Dr.habil.art. Ojārs Spārītis) un „Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai - jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai (EKOSOC-LV)" (vadītāja akadēmiķe, Dr.hab.oec.  Baiba Rivža).

Sēdes turpinājumā klātesošie tika iepazīstināti ar vēlēšanu rezultātiem,  2014.gada LZA pilnsapulces vēlēšanās izdevās papildināt nozares, kurās līdz šim bija maz locekļu. Par LZA īsteno locekli ievēlēja Dr.hist. Gunti Zemīti, stiprinot vēstures un arheoloģijas nozares sastāvu. Etnoloģijas nozarē akadēmiķa Saulveža Cimermaņa radošo sniegumu papildinās rudens vēlēšanās ievēlētā LZA korespondētājlocekle Dr.hist. Gunita Zariņa un  ārzemju locekle, Somijā dzīvojošā latviete, Dr.hist. Renāte Blumberga. Pēc Dr.philol. Sanda Laimes ievēlēšanas par LZA korespondētājlocekli folkloristikas nodaļu tagad veido trīs akadēmijas locekļi. Filozofijas nozare ieguva jaunu ārzemju locekli - čehu Pāvelu Štollu, daudzpusīgu zinātnieku un Prāgas Kārļa universitātes profesoru, kurš gadiem ilgi rūpējies par to, lai Čehijā pazītu latviešu valodu un kultūru. Par LZA goda locekļiem tika ievēlēti mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš, komponists Artūrs Maskats, kultūras darbiniece Karina Pētersone un literāts, dzejnieks, prozaists un tulkotājs Jānis Rokpelnis.

10. jūnija sēdē LZA Senāts apstiprināja HSZN 29. maija lēmumu LZA goda doktora grādus vēsturē piešķirt Tbilisi Valsts universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Gruzijas vēstures institūta profesoram Dr. hist. Nikolajam Javahišvili (Džavahišvili) un vēsturniekam Visvaldim Lācim.

2014. gadā HSZN darbojās arī ar akadēmiskajiem lasījumiem, kas notika Daugavpils Universitātē, kā arī Vidzemes Augstskolā un Valmieras izglītības iestādēs, ar kurām tiek veidota aktīva sadarbība. 2015. gadā ar akadēmiskajiem lasījumiem ir plānots uzrunāt arī Ventspils un Liepājas augstskolas, kā arī veicināt uz nākotni vērstu  sadarbību.

Sēdes laikā tika izteikta pateicība māksliniekiem par veiksmīgo sadarbību un dalību ar savām izstādēm LZA telpās, un nesavtīgumu.

LZA HSZN locekļi 2014.gadā bija saņēmuši arī ievērojamus apbalvojumus:

• Par IV šķiras Triju Zvaigžnu ordeņa virsnieku kļuva Dr.habil.hist. S.Cimermanis;
• LZA korespondētājlocekle A. Cimdiņa saņēma Rīgas balvu;
• Ar Kultūras ministrijas atzinības rakstu tika izteikta pateicība folkloristei M.Vīksnai;
• LZA goda loceklis V. Rūmnieks saņēma Liepājas Domes un Latvijas Rakstnieku savienības iedibināto Egona Līva balvu „Krasta ļaudis".

2014.gadā nodaļas locekļi saņēma piecas LZA vārdabalvas:

• Raiņa balva par izcilu radošu veikumu zinātnē tika piešķirta Daugavpils Universitātes profesoram, LZA korespondētājloceklim Dr.habil.philol. Fjodoram Fjodorovam par devumu salīdzināmās un cittautu literatūras izpētē;
• Kārļa Baloža balvu tautsaimniecībā saņēma LZA goda loceklis Dr.habil.oec. Pēteris Guļāns par nozīmīgu devumu Latvijas ekonomiskās politikas izpētē;
• Arveda Švābes balvu vēstures zinātnē LZA Senāts piešķīra LZA īstenajam loceklim Dr.habil.hist. Ēvaldam Mugurēvičam;
• Teodora Celma balvu filozofijā saņēma Dr.phil. Uldis Vēgners (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) par Teodora Celma filozofiskā mantojuma pētniecību;
• Kārļa Mīlenbaha balvu latviešu valodniecībā godam nopelnījusi LZA korespondētājlocekle Dr.habil.philol. Ina Druviete;
• LZA goda loceklis Dr.habil.oec. Pēteris Guļāns saņēma LZA prezidenta pateicības rakstu par ilggadīgu un nemaldīgu Latvijas ekonomikas attīstības analīzi;
• LZA pagodinājumus saņēma arī vairāki Liepājas Universitātes zinātnieki, kas darbojas HSZ jomā.

2014.gadā tika un 2015.gadā tiks turpināta sadarbības veidošana ar jaunajiem zinātniekiem. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) tiek informēta par aktuālajiem pasākumiem HSZN. Vasarā LZA vadība piedalījās LJZA rīkotajā vasaras konferencē Lēdurgā, kurā tika veidotas plašas diskusijas par jauno zinātnieku iespējām Latvijā. Tomēr jauno zinātnieku balvām 2014.gadā (Zentas Mauriņas balva jaunajiem zinātniekiem literatūrzinātnē vai filozofijā 2015. gadā un jauno zinātnieku balva) konkursam tika izvirzīts tikai viens pretendents, kurš tika noraidīts, jo, iesniegtais pieteikums nebija atbilstošs konkursa nolikumam. Līdz ar to jauno zinātnieku balva netika piešķirta, kas liecina, ka sadarbība ar jaunajiem zinātniekiem ir nepietiekoša.

Sēdes nobeigumā LZA īstenais loceklis V. Hausmanis uzsvēra, ka LZA zinātnieku devums ir lielāks, nekā atspoguļojas iepriekš rādītajā.

Sēdes beigās tika risinātas plašas diskusijas par iepriekšminēto jautājumu aktualitāti un izteikti dažādi ieteikumi HSZN darbības uzlabošanai.