2015.gada 26. februārī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas (HSZN) sēde, kuras darba kārtībā bija četri zinātniski ziņojumi: ziņojums par LZA īstenā locekļa, Dr. hist., Dr. habil. art. Jura Urtāna un viņa vadītās pētnieku grupas jaunākajām publikācijām, Dr.phil. Valda Tēraudkalna ziņojums „Kas ir reliģija? Reliģijas mainīgās definīcijas", Dr. theol., Dr. paed. Laimas Geikinas ziņojums „Reliģijpētniecības aktualitātes mūsdienu Eiropā" un Dr. phil. theol., Daces Balodes ziņojums „Reliģija starp grāmatu vākiem: Svēto Rakstu pētniecība teoloģijā un reliģijzinātnē". Sēdē bija paredzēts lemt par divu LZA goda doktoru ievēlēšanu.

Sēdes sākumā klātesošie uzklausīja Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāna, Dr. theol. Ralfa Kokina ievadvārdus. R. Kokins atzinīgi vērtēja iespēju stāstīt Zinātņu akadēmijā par teoloģiju un reliģijas zinātni, par nozari, kuru nemaz tik bieži nepiemin un par kuras esamību Latvijas zinātnes apritē var pateikties vairākiem izglītotiem cilvēkiem. R. Kokins izteica atzinību par iespēju tikties ar tik daudzu un dažādu zinātnes nozaru pārstāvjiem, un atgādināja, ka tieši šogad LU Teoloģijas fakultāte atzīmē savas pastāvēšanas 95. jubileju. Tas ir nozīmīgs notikums Latvijas zinātnes dzīvē. R. Kokins uzvēra, ka šodienas sēdē klātesošie dzirdēs trīs priekšlasījumus, kas skar teoloģijas un reliģijas zinātnes pamata jautājumus. Tiks runāts par jautājumiem, kas skar reliģijas zinātnes nepieciešamību un zinātnes lauku problemātiku vispār, tekstu pētniecību, tekstu analīzi mūsdienu pasaulē, dažādu reliģisko procesu analīzi šodienas sabiedrībā utt. Teoloģijas zinātnes kalpo visai sabiedrībai, lai palīdzētu cilvēkiem dzīvot saprātīgāk un pilnīgāk. Faktiski teoloģija ir viena no tām zinātņu jomām, kas ir devusi metodiku ļoti daudzām citām zinātnes nozarēm - vēsturei, psiholoģijai, socioloģijai, filozofijai utt. Šī joma savā ziņā skar sabiedrības drošību un uzdod jautājumus mums kā zinātniekiem, ko darīt ar procesiem, kas apdraud pasaules drošību.

Akadēmiķe R. Karnīte izteica pārliecību, ka reliģijas pastāvēšana pasaulē tik noturīgi un ilgi nozīmē, ka tā ir nozīmīga un noturīga vērtība.

Sēdes turpinājumā akadēmiķe R. Karnīte aicināja LZA īsteno locekli J. Urtānu iepazīstināt klātesošos ar Latvijas Arheologu biedrības 2013.-2015.gadā izdotajām grāmatām, kas sagatavotas kopā ar kolēģiem. J. Urtāns aicināja stāstīt par veikumu arī savu kolēģi I.L.Virsi no Latvijas Arheologu biedrības. Klātesošie tika iepazīstināti ar piecām grāmatām: „Kultūras krustpunkti 6.laidiens" (Sastādītājs un atbildīgais redaktors J. Urtāns, izdevējs: Nordik, 2014. 247 lpp.); „Arheologu pētījumi Latvijā 2012.-2013.gadā" (Sastādītāji un redaktori J. Urtāns, I. L. Virse, izdevējs: Nordik, 2014. 334 lpp.); „Slate un Slates sils. Folklora un arheoloģija. Zinātniskie raksti un folkloras kopojums" (Atbildīgais redaktors J. Urtāns, izdevējs: Nordik, 2014. 256 lpp.); "Apceres par Latvijas pilskalniem" (J. Urtāns, izdevējs: Nordik, 2013. 244 lpp.); „Vladislavs Urtāns. Par ko?" (Sastādītājs J. Urtāns; izdevējs: Nordik, 2015. 286 lpp.).

Sēdes otrajā daļā akadēmiķe R. Karnīte aicināja sēdes dalībniekus pastāstīt par veikumu reliģijpētniecībā.

Stāstījumu par veikumu reliģijpētniecībā LU Teoloģijas fakultātes pārstāvji sāka ar Dr.phil., Valda Tēraudkalna ziņojumu - „Kas ir reliģija? Reliģijas mainīgās definīcijas". V.Tēraudkalns iepazīstināja ar dažādām reliģijas definīcijām un citēja Viljamu Džeimsu - „Reliģija ir ticība, ka eksistē neredzama pasaules kārtība un ka mūsu augstākais labums izriet no tā, vai mēs dzīvojam saskaņā ar šo kārtību". Savukārt Emīls Dirkeims definējis, ka reliģija ir vienota ticējumu un ar sakrālo saistītu prakšu sistēma (...), kas apvieno visus, kuri šo sistēmu pieņem, vienā morālā kopienā, kuru sauc par baznīcu. V. Tēraudkalns uzsvēra, ka reliģijai ir jaunākas pieejas, kurās ne tik daudz mēģināts sniegt kādu konkrētu definīciju, bet mēģināts domāt, kādas ir dimensijas, kādā veidā var šo fenomenoloģiju saskatīt un noteikt, kādas ir tās sastāvdaļas

Dr. theol., Dr. paed., Laima Geikina ziņojumā - „Reliģijpētniecības aktualitātes mūsdienu Eiropā" uzsvēra, ka mūsdienu Eiropa un līdz ar to arī Latvijas sabiedrība dzīvo postsekulārisma apstākļos.

Dr. phil. (theol)., Daces Balodes ziņojuma - „Reliģija starp grāmatu vākiem: Svēto Rakstu pētniecība teoloģijā un reliģijzinātnē" mērķis bija iepazīstināt ar reliģisko tekstu „lasīšanas" metodēm. Autore runāja par reliģijpētniecību kā par vispārinošu apzīmējumu rakstiem, uz kuriem reliģijās atsaucas kā uz autoritatīviem. Jēdziens „Svētie raksti" pirmo reizi lietots jūdaisma tradīcijā.

Pēc referātu noklausīšanās klātesošie uzdeva ziņotājiem interesantus jautājumus un pārsprieda dzirdēto par reliģijpētniecības aktualitātēm.

Sēdes turpinājumā akadēmiķe R. Karnīte iepazīstināja klātesošos ar LZA goda doktora nosaukumā pieteiktajiem kandidātiem.

LZA īstenais loceklis Oļģerts Krastiņš ieteicis kā LZA goda doktora kandidātu Dr.h.c.hist. Ēvaldu Vēciņu. Ē. Vēciņš dzimis 1931.gadā Latvijas ziemeļos, Valkas apriņķa Ilzenes pag. „Līvēs". Beidzis Gaujienas vidusskolu, un 1950.gadā ieradies Rīgā, lai sāktu studijas Latvijas Valsts Universitātē, ko beidzis ar izcilību 1955.gadā. Ē. Vēciņš no 1955. - 1959.gadam strādājis Lauksaimniecības bankas Jelgavas nodaļā un Republikas kantorī Rīgā, no 1959.- 1991.gadam- Valsts bankas republikas kantorī, savā profesijā. Pēc Latvijas faktiskās neatkarīgas atgūšanas 1991.gadā tiek uzaicināts atgriezties darbā atjaunotās Latvijas Bankas centrālajā aparātā par bankas prezidenta konsultantu un šajā amatā paliek līdz 1999.gadam. Pirmo grāmatu Ē. Vēciņš izdeva 1993.gadā - skaidrojošo vārdnīcu „Naudas lietas". Ieteikuma pamatā ir sešas Ē. Vēciņa publikācijas, kas visas veltītas naudas tematikai - nauda ekonomiskā, vēsturiskā un kultūras (naudas dizains) aspektā.

LZA prezidents O. Spārītis kā LZA goda doktora kandidāti ieteicis Tukuma muzeja „Durbes pils" vadītāju, diplomētu LU vācu valodas un literatūras speciālisti Intu Dišleri. I.Dišlere dzimusi 1947.gadā, Ventspilī. 1966.gadā beigusi Bulduru dārzkopības tehnikumu. 1979.gadā ieguvusi maģistra grādu Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē vācu valodas un literatūras specialitātē. I. Dišleres devums - ilggadīgais un ievērojamais darbs ir balstīts uz Latvijas kultūras vēstures, Kurzemes novadu apdzīvotu vietu sociālās un saimnieciskās vēstures pētījumiem, apjomīgiem Latvijas, kā arī ārvalstu arhīvu materiālos balstītiem ģenealoģijas, heraldikas, arhitektūras, mākslas un garīgās dzīves pētījumiem (detalizētāku informāciju skat. pielikumā).

Balsstiesīgie klātesošie ar savu balsojumu lēma atbalstīt LZA goda doktora grāda piešķiršanu Ē. Vēciņam un I. Dišlerei. 2015.gada 10.martā LZA Senāts apstiprināja HSZN lēmumu. Apsveicam jaunos LZA goda doktorus.