2015. gada 17. martā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Sēžu zālē notika diskusija „Par prezidenta institūciju Latvijā", ko bija rosinājuši Latvijas Republikas Saeimas deputāti no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!" - „Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Diskusiju vadīja LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja Raita Karnīte.

Diskusijas mērķis bija izprast Valsts prezidenta institūcijas būtību un nozīmi, veidot viedokli par vēlamo prezidenta institūciju Latvijā un paust to sabiedrībai.

Diskusijas laikā tika apskatīti divi jautājumi:

1. Valsts prezidenta funkcijas ārpolitikā, iekšpolitikā un saziņā ar sabiedrību - esošās un vēlamās;

2. Valsts prezidenta apstiprināšanas kārtība: prezidenta kandidāta izvēles kritēriji, tiesības izvirzīt prezidentu kandidātu, atklātības principa ievērošana prezidenta kandidāta izvēlē, prezidenta vēlēšanu kārtība - esošā un vēlamā.

Diskusijas atreferējums:

LZA akadēmiķis Georgs Andrejevs uzskata, ka valsts prezidentam ir jāspēj veikt sekojošais - ir aktīvi jāiesaistās starptautiskā apritē; jāspēj definēt valsts kopējās intereses; jāspēj orientēties pasaulē, lai izprastu starptautiskās politikas tendences; jāspēj orientēties Eiropas Savienības (ES) sarežģītajos lēmumu pieņemšanas mehānismos, lai panāktu Latvijas interešu ievērošanu, pieredze kādā no ES institūcijām būtu lietderīga; ir jāspēj starptautiskajā arēnā pārstāvēt Latvijas intereses, kas prasa padziļinātas zināšanas un pieredzējušu ekspertu iesaisti komandā.

G. Andrejevs uzsver, ka Latvijai nepieciešams prezidents, kas tiek uztvers kā nopietns sarunu partneris un ģenerators, kas varētu izvest valsti no strupceļa, tas nozīmē valodu pārzināšana. Mūsu valstij nav laika gatavot prezidentu, jāmeklē prezidents, kas spēj uzreiz risināt galvenās problēmas ar ko Latvija sastapsies tuvākajā laikā.

LZA viceprezidents Tālavs Jundzis uzsver, ka viņaprāt Valsts prezidenta pilnvaras ir pietiekošas, protams ir jautājumi, kurus vajadzētu precizēt.

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!" - „Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (NA) deputāts Ilmārs Latkovskis uzskata, ka Latvijai vajag Vairas Vīķes-Freibergas intelektuālā mēroga cilvēku. Ar zinātnieku un kultūras cilvēku atbalstu var nonākt pie šāda prezidenta.

LU profesors Juris Rozenvalds piekrīt LZA viceprezidenta Jundža apgalvojumam, ka prezidenta pilnvaras ir pietiekamas, cik lielā mērā Valsts prezidents tās izmanto, ir atkarīgs no viņa/viņas personības. Svarīgākā no Valsts Prezidenta kompetencēm ir īpašas iespējas veidot zināmas ietekmes sabiedrības orientācijas, iezīmējot kādas vērtības. Valsts prezidentam jābūt spējīgam skaidri domāt un runāt. Prof. Rozenvalds uzsvēra, ka, diskutējot par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, tiek aizmirsts būtisks jautājums "ko tad īsti pārstāv prezidents?", pamatojot to ar situāciju, ka Latvijā mēs dzīvojam acīmredzami neviendabīgā sabiedrībā, kur politiskā spektra sadalījums pēc skaidri izteiktām etniskām pazīmēm bremzē sociāli ekonomisko attīstību. Prof. Rozenvalds savā runā atgādināja, ka viena no mūsdienu politikas zinātnes pamatnostādnēm vai atziņām ir tāda, ka parlamentārās sistēmas ir daudz stabilākas par prezidentālām.  Galvenā dilemma, pēc Rozenvalda domām, ir nevis, kas galu galā vēlēs prezidentu, bet gan tas, kā panākt, lai politiķi būtu spiesti meklēt kompromisu, meklēt tādu kandidātu, kas būtu pieņemams visiem nozīmīgākiem parlamentā pārstāvētiem spēkiem. Tāpēc Rozenvalda ieteikums noslēgumā ir - ņemt piemēru no Igaunijas, kur prezidentu ievēlēšanai nepieciešams  2/3 Riigikogu atbalsts, ja tas neizdodas, tad pilnvaras ‘pārceļas' uz vietējo varu - pašvaldībām.

R.Karnīte piebilst, ka valsts prezidentam bez vis pieminētā ir jāsaprot valsts ekonomika, jo bez zināšanām tautsaimniecībā, viņš nebūs spējīgs aizstāvēt valsts intereses.

Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) savā replikā uzsver, ka atrast universālu cilvēku, kurš vienlīdz sekmīgi spētu reprezentēt valsti starptautiski un darboties iekšpolitikā, būs grūti, uzsverot, ka Latvija ir klasiska Ministru prezidenta valsts. Turklāt šīs iespējas līdz šim nav izmantotas. Ministru prezidenta izvēle un ievēlēšana ir svarīgāka. Valsts prezidentam būt jāpasaka, ka šeit ir latviešu tauta - nācija un ir neatrisinātas padomju okupācijas sekas, bijušie PSRS pilsoņi (oponējot Rozenvalda tēzei par sabiedrības sašķeltību). Īstam prezidentam būtu jāstāv pāri partijām, būtu jāorientējas saimnieciskos jautājumos, viņam jābūt ar mugurkaulu.

Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (NA), tupinot diskusiju, atzīmē, ka principi, pēc kādiem orientēties, var būt dažādi - atkarībā no situācijas svarīgāka var būt gan ārpolitika, gan iekšpolitiskie jautājumi, turklāt prezidentam pašam būt jāizjūt šī situācija un attiecīgi jārīkojas. G.Bērziņš nedomā, ka izšķiroša varētu būt prezidenta rīcība gadījumā, ja iestājas Satversmes 44. pantā noteiktais. Arī iekšpolitiski, runājot par prezidenta lomu valdības sastādīšanas procesā, prezidents var rīkoties dažādi, tas ir atkarīgs no paša prezidenta, šādas pilnvaras viņam ir jau šobrīd. Diskusijas par tautas vēlētu prezidentu, pēc Bērziņa domām, būs aktuālas.

Valdis Liepiņš savā komentārā, pirmkārt, uzsver, ka vēlētājiem jāzina, kā deputāti ‘uzvedas' Saeimā, tātad prezidenta vēlēšanām būt jābūt atklātām. Otrkārt, pirms vēlēšanām ir nepieciešamas kandidātu publiskas diskusijas. Tautas vēlēšanas savukārt novedīs pie tā, ka tiks ievēlēts populists, vai arī būs jāizšķiras starp diviem populistiem. Tautas vēlēšanu process būs ļoti dārgs, līdz ar to jebkurš kandidāts būs atkarīgs no ‘sponsoru' naudas. Tautas vēlēšanu process, iespējams, norisināsies vairākās kārtās, ar visiem šiem apstākļiem jārēķinās. Visbeidzot, tautas vēlēšanas var būtiski šķelt sabiedrību, kas būtu pats sliktākais scenārijs Latvijas nākotnei.

Saeimas deputāts Jānis Vucāns (ZZS) norāda, ka parlamentārā valstī prezidentam ir jābūt tādam cilvēkam, kurš  spēj uzklausīt tautu, spēj analizēt un būt patstāvīgam lēmumu pieņemšanā. J. Vucāns gribētu redzēt iniciatīvas bagātu prezidentu.

LZA akadēmiķis Guntis Zemītis atzīmē, ka ‘pašā sākumā' mums pietrūka līdera, kas spētu uzrunāt tautu, un pārtrūka saikne starp varu un tautu. Mums arī nav nākotnes vīzijas. Bez svešvalodu zināšanām būtu nepieciešams tāds cilvēks, kurš zinātu latviešu valodu un iedotu šo vīziju. Komunikācijai mūsdienās ir ārkārtīgi svarīga loma, kaut vai pieminot hibrīdkaru.

R.Karnīte rezumējot, ka tautai ir jāsaprot prezidents un prezidentam ir jāsaprot tauta, aicina par prezidenta saikni ar sabiedrību runāt LU asoc. prof. Ivaru Ījabu.

LU asoc. prof. Ivars Ījabs uzsver, ka pirmkārt, prezidents ir valsts galva. Funkcija nākusi no moderniskā laikmeta pirmsākumiem. Simboliskā funkcija saistīta ar viņu kā personību, kaut kas līdzīgs karogam, ģerbonim, kas reprezentē un pārstāv valsti ar savu personu. Ja paskatās uz Valsts prezidentu reitingiem, Valsts prezidents Latvijā ir ļoti populārs, reitings ir bijis augstāks visiem prezidentiem salīdzinot ar Saeimu. Valsts prezidents ir ietekmīga funkcija ne tikai simboliskā nozīmē, bet arī kā politiķis.

LZA goda doktors Romāns Apsītis citēja kolēģi un uzsvēra, ka prezidenta amata vieta nav vieta, kur cilvēks tiks mācīts būt par prezidentu, prezidentam uzreiz „jāķeras vērsim pie ragiem". Amatnieks sit pa jumtu un ar āmuru iesit naglai pa galvu, lai nagla ieietu jumta konstrukcijā. Tas ir zināms talants būt šādam cilvēkam. Ilgu laiku sakām, ka Latvijā nav noteiktas attīstības programmas, nav saprotams kāds ceļš ejams. R.Apsītis min, ka zina cilvēkus, kas nebūdami latvieši ir bijuši lielāki patrioti kā latvieši.

LZA viceprezidents Tālavs Jundzis uzskata, ka jābūt iespējai prezidenta kandidātu izvirzīt pieciem vai desmit tūkstošiem cilvēku, apstiprinot šo izvirzīšanu ar parakstu vākšanu. Ārkārtīgi svarīgi, lai balsojums Saeimā būtu atklāts.

LZA prezidents Ojārs Spārītis pateicas akadēmiķei R. Karnītei un NA, ka tiek rosināta šāda diskusija, vienlaikus izsakot nožēlu, ka diskusija jau neaizsākās pagājušā gada septembrī. O.Spārītis uzdod jautājumu - Kādēļ mēs Eiropas Savienībā (ES) esam pēdējās vietās ar budžetu, iekšzemes kopproduktu, zinātnei atvēlētā finansējuma apjomu, kādēļ ES budžeta līdzekļi netiek izmantoti pilnvērtīgi? Mēs ļoti daudz kur sastopamies ar inerci, nevēlēšanos administrēt valsti pēc veiksmīgākajām formulām, bet saskaramies ar politisko lobismu. Valstī trūkst ētiskās pašcieņas attiecībā uz valsts augstākajām personām. O. Spārītis klātesošajiem minēja, ka varbūt prezidenta amats ir jālikvidē un jānodod pilnvaras premjeram.

Akadēmiķe Raita Karnīte gribētu ieraudzīt Valsts prezidentu, kas spēj ietekmēt iekšzemes procesus, kas saistīti ar mūsu zemes resursu saglabāšanu un cilvēkkapitāla saglabāšanu. Prezidents varētu būt laicīgais skolotājs, ar ļoti augstu inteliģences līmeni - tas būtu patiesībā tas, ko es gaidītu no prezidenta visvairāk. Ļoti ceru, ka jaunais prezidents izcelsies ar gudru vārdu un augstu inteliģenci. Ceru, ka nebūs jāsaka, kā teica G.Zemītis: „Nebij tik traki".

Diskusiju iespējams noskatīties šeit. https://www.youtube.com/watch?v=v1LeqkyQnOE

Atreferēja Līva Griņeviča, HSZN zin. sekretāres p.i. un Ilze Stengrevica, LZA sabiedrisko attiecību speciāliste