Kad 1992. gada vasarā uz Trešās atmodas sajūsmas viļņa tika dibināta latviešu - vācbaltiešu (pēc 1945. gada -  Vācijas baltiešu - O.S.) kultūras biedrība Domus Rigensis, tad tās dibinātāju rindās bija daudz zinātnieku un kultūras darbinieku.

Šī organizācija lepojās ar to, ka no latviešu puses par saviem dibinātājiem var saukt akadēmiķi Jāni Stradiņu, vēsturniekus Pēteri Krupņikovu, Ilgvaru Misānu, Rundāles pils muzeja direktoru Imantu Lancmani, mākslinieku Romi Bēmu, arhitektu Pēteri Blūmu un daudzus citus ievērojamus un sabiedrībā pazīstamus ļaudis. Vācbaltiešu diaspora viņiem pretī lika savas augstākās kapacitātes personības: Getingenas universitātes profesoru vēsturnieku Gertu fon Pistolkorsu, juristu Dītrihu Andreju Lēberu, žurnāla "Baltische Briefe" izdevēju Volfu fon Kleistu, ģenealoģijas speciālistu Vilfrīdu Šlauu, teologu un baznīcas vēsturnieku Klausu fon Aderkasu, inženieri Volfu Teodoru Cepfu un, protams, virkni Vācijas saimnieciskajā, augstskolu un zinātnes dzīvē dziļi integrētu speciālistu. Abas puses vienoja dziļa Latvijas mīlestība un vēlēšanās neatkarību atguvušajai valstij palīdzēt saimniecisko, sociālo, tiesiskuma, izglītības un kultūras jautājumu risināšanas ziņā ātrāk atgūt padomju okupācijas periodā nokavēto un uzsākt eiropisku izaugsmes gaitu.

Tiekoties biedrības izveidotajā formātā -  triju dienu ilgā kultūras dienu maratonā - jau divdesmit ceturto reizi, latvieši un vācbaltieši gan tradicionālā, gan atjaunotā sastāvā no 3. līdz 5. jūlijam izbaudīja abas tautas vienojošo laikmetu, vēstures, kultūras un savstarpējo attiecību saišu stiprību un abu pušu kopībā rodamo prieku. Pasākumu virkni ievadīja 3. jūlija priekšpusdienā rīkotā Valsts prezidenta pieņemšana, kurā divi Kurzemes bruņniecības pārstāvji Otto fon Grothuss un Pēteris fon der Hovens no prezidenta rokām saņēma Atzinības krustu un kļuva par šī apbalvojuma virsniekiem. Apbalvojums ir valsts atzinība vācbaltiešu nopelniem Latvijas kultūras mantojuma atjaunošanā, dievnamu restaurācijā un nesavtīgā palīdzībā muzeju kultūras un kultūrvides bagātināšanā. Pagodinošo brīdi divtik patīkamu darīja vēstures fakta apziņa, ka apbalvojums ir Kurzemes hercoga Fridriha Vilhelma iedibināts jau tālajā 1710. gadā, lai godam atzīmēto to pavalstnieku nopelnus, kuri ar darbu savas zemes labā ir apliecinājuši vislielāko uzticību un mīlestību.

Īsti zinātnisku akcentu kultūras dienu programmai piešķīra vairākas norises. Pirmais svarīgais notikums ir ar kultūras mecenātu fon Zengbušu dzimtas pārstāvja Vernera fon Zengbuša iniciatīvu un atbalstu restaurētās baltvācu (līdz 1945. gadam -  Baltijas vāciešu - O.S.) filosofa un literāta Karla Gustava Johmana piemiņas kolonnas un urnas ar viņa sirdi uzstādīšana Doma baznīcas krustejā. Sākotnēji šis memoriālās kultūras piemineklis atradās fon Zengbušu dzimtas dārzā Rīgā, Dārza ielā 1, bet 1910. gadā tika nodots Doma muzeja glabāšanā un daudzi no mums vēl atceras Doma klostera dārzā redzēto melna granīta kolonnu ar urnu tās galā un uzrakstu "Cor Iochmanni". Pēc Doma klostera pagalma rekonstrukcijas par kolonnas pastāvīgo novietni ir kļuvusi krusteja, kur tā ieņem godpilnu vietu starp citām Rīgas vēstures relikvijām.

Domus Rigensis kultūras dienu pirmo cēlienu noslēdza Apgaismības laikmeta analīzei veltītu zinātnisku priekšlasījumu cikls, kurā ar domām un pētījumiem dalījās Getingenes universitātes profesors Hanss Graubners un Latvijas universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Pauls Daija. Vācu puses zinātnieks vērtēja vēsturisko, sociālo un garīgo impulsu lomu Apgaismības laikmeta garīgajos procesos Rīgā. Savukārt P. Daijas uzstāšanās saturu pildīja Apgaismības garīgo strāvojumu izpausmes latviešu tautas literārajā atmodā 18. gadsimtā.

Ar šo zinātniskai konferencei pietuvināto pasākumu vēl nebeidzās Domus Rigensis kultūras dienu programma. Ar skaistu izskaņas akcentu to pilnā mērā noslēdza ar Vidzemes bruņniecības fonda, Rundāles pils muzeja, Latvijas valsts Vēstures arhīva un muzeju apvienības atbalstu Cēsu Vēstures un mākslas muzejā iekārtotās izstādes "Vidzemes bruņniecība un Latvija" apmeklējums. Muzeja izstāžu zālē, kur ir iekārtota arī igauņu gleznotāja Johana Kēlera un vairāku 19. gadsimta baltvācu mākslinieku darbu izstāde, izstādes apmeklējuma kultūras dienu dalībnieki noklausījās vēsturnieka Gerta fon Pistolkorsa lekciju "Lielo zemes īpašumu un pašpārvaldes jautājums - Vidzemes bruņniecības īpašā loma cariskajā Krievijā". Ar šo vēsturisko notikumu un sociālās vēstures kontekstā balstīto pētījumu klātesošie guva padziļinātu izpratni par Livonijas saimnieciskās dzīves organizācijas principiem un rezultātiem tajos gadsimtos, kad ekonomikas vadīšana bija ar kārtu privilēģiju aizsardzības mehānismu nodrošinātās aristokrātijas, lielo zemes īpašnieku un ierēdniecības rokās. Dzirdētais deva vielu nopietnām pārdomām un paralēlēm ar mūsu laika saimnieciskās dzīves situāciju mūsdienu Latvijā. Ar šādu pienesumu Domus Rigensis kultūras dienas bagātināja gan latviešu, gan vācbaltiešu atziņu pūru. 

LZA prezidents Ojārs Spārītis

Papildu informācija: Valsts prezidents pasniedz Atzinības krustus Kurzemes bruņniecības pārstāvjiem no Vācijas, Latvijas kultūras mecenātiem (03.07.2015.)

 
Livonijas ordeņa pils Cēsīs

Vēsturnieks Gerts fon Pistolkorss