2015.gada 24. septembrī norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas (HSZN) sēde, kuras darba kārtībā bija paredzēti deviņi jautājumi:

• LZA akadēmisko vēlēšanu īsteno un korespondētājlocekļu kandidātu uzklausīšana un atbalsta balsojums.
• Lēmums par LZA goda locekļu kandidātiem un atbalsta balsojums.
• Lēmums par LZA ārzemju locekļu kandidātiem un atbalsta balsojums.
• Balsojums par LZA goda doktoru kandidātiem.
• LZA HSZN Nolikuma (Reglamenta) apstiprināšana.
• Krišjāņa Valdemāra balvas nolikuma un pamatojuma apspriešana.
• Jāņa Endzelīna, Tālivalža Vilciņa un Friča Brīvzemnieka vārdbalvu komisiju apstiprināšana.
• Akadēmiskā diskusija par izglītību un pētniecību psiholoģijā (jautājumu gatavo Dr. Ivars Austers).
• Dažādi: Informācija par Ilgas Tālbergas apcerei veltīto grāmatu.

Sēdes iesākumā akadēmiķe Raita Karnīte aicināja klātesošos ar klusuma brīdi pieminēt mūžībā aizgājušos LZA HSZN locekļus un locekļu tuviniekus.

Sēdes turpinājumā R. Karnīte aicināja klātesošos uzklausīt kandidātu uz LZA korespondētājlocekļa vakanci teoloģija (reliģiju pētniecība) - Dr.phil. Valdi Tēraudkalnu, sniedzot ziņojumu par savu profesionālo un akadēmisko darbību.

V. Tēraudkalns klātesošos iepazīstina ar savu dzīves gājumu, uzkrāto pieredzi un akadēmisko darbību, strādājot dažādās augstskolās Latvijā. V. Tēraudkalns sarakstījis vairākas monogrāfijas:

• „Jaunā reliģiozitāte 20. gadsimta Latvijā: Vasarsvētku kustība" (Rīga: N.I.M.S., 2003);
• kopā ar S. Koņkovu-Krūmiņu „Reliģiskā dažādība Latvijā: stratēģijas iecietības veicināšanai" (Rīga: Klints, 2007);
• „Kristus un Cēzars: kristietība un vara vēsturē" (Rīga: Zinātne, 2010);
• kopā ar D. Hanovu „Laiks, telpa, vadonis:autoritārisma kultūra Latvijā, 1934-1940" (Rīga: Zinātne, 2012);
• „Reliģijpētniecība: vēsture, metodes, teorijas" (Rīga: Mansards, 2014).

Kopumā V. Tēraudkalnam līdz šim ir 44 publikācijas starptautiskos zinātniskos žurnālos. Galvenie pētniecības virzieni Latvijas baznīcas vēsture 19. un 20. gs., reliģija un politika 20./21. gs. un  reliģiskās minoritātes. Šobrīd ieņem profesora un vadošā pētnieka amatu Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, ir arī Oksfordas Universitātes pētnieciskā centra Konsultatīvās padomes loceklis, Starptautiskās reliģiju socioloģijas biedrības biedrs un Starptautiskās reliģiju vēstures asociācijas biedrs.

LZA prezidents Ojārs Spārītis uzdeva jautājumu: „Vai tiešām teoloģija prasa obligātu konfesionālo piederību un kā teikt apoloģētisku aizstāvību teoloģijai kā jebkuras reliģijas konfesionālās piederības apliecinājumu ar reliģisko praksi un uzskatu sistēmu? Vai varbūt zem teoloģijas varētu būt uztverts viss? Cik universāls ir teoloģijas virziens?" V. Tēraudkalns: Mana definīcija uzskata, ka nepastāv konfesionāla piederība. Ir trīs galvenās pieejas, kas diskutē par teoloģiju, otra pieeja - teoloģija ir paliekama zem reliģijpētniecības un trešā, kas centīsies teoloģiju un reliģijpētniecību nodalīt dažādu konfesionālu apsvērumu dēļ.

Sēdes turpinājumā R. Karnīte klātesošos iepazīstināja ar LZA goda locekļa kandidātu Gunāru Krolli, uzsverot, ka viņš vienmēr ar lielu cieņu ir izturējies pret LZA. Akadēmija nav nekas bez tās cilvēkiem - cilvēki ir paši galvenie. Savukārt LZA prezidents O. Spārītis uzsvēra, ka G. Kroļļa bagātais mūžs mērāms vairākos gadu desmitos, nozīmīgākais darba posms saistīts ar iepriekšējo politisko režīmu. Oforta cikli, Indriķa hronikas ilustrācijas utt. -  vēstures izpratne viņa darbos tiek pausta zinātnieka akurātībā un precizitātē. Mākslinieks piedalījies vairāk kā 400 starptautiskās izstādēs.

Akadēmiķe R. Karnīte aicināja LZA prezidentu O. Spārīti iepazīstināt ar LZA goda locekļa kandidāti Māru Lāci. O. Spārītis uzsvēra, ka LZA sastāvā nepieciešams kultūras dzīves menedžmenta administratīvais cilvēks, kas uzbūvējis karjeru no darbinieka muzeju sistēmā. Latvijas kultūras popularizēšana ir tik pat svarīgs kā diplomātiskais darbs.

Akadēmiķe Raita Karnīte sēdes turpinājumā aicināja akadēmiķi Ilgu Jansoni iepazīstināt klātesošos ar LZA ārzemju locekļa vakancei izvirzīto kandidātu Karlu Pajusalu. I. Jansone uzsvēra, ka K. Pajusalu ir igauņu zinātnieks, kurš savā sākotnējo interešu sfērā ir fonētiķis. Īpaši aktīvs pēdējos gados, it īpaši ar lībiešu valodas pētniecību. Ir Igaunijas Zinātņu akadēmijas loceklis kopš 2011. gada. Piedalījies vairāku grāmatu sastādīšanā par lībiešu un igauņu valodām. Kopš 2000. gada sadarbojies ar LZA ārzemju locekli Eberhardu Vinkleru, apkopojot materiālu par lībiešiem un mūsdienu ekspedīcijām. K. Pajusalu piedalījies 2 lībiešu valodai, vēsturei un kultūrai veltītu krājumu sastādīšanā kopā ar LZA ārzemju locekli Renāti Blumbergu. Pats jaunākais devums ir igauņu-latviešu vārdnīca, kurā K. Pajusalu bija konsultants (izdota 2015. gadā). Samērā aktīvi piedalās dažādās redkolēģijās. Raksti pieejami starptautiskās datu bāzēs - Web of Science un Scopus.

R. Karnīte aicināja klātesošos arī izteikt viedokli balsojumā par LZA vakancēs izvirzītajiem kandidātiem. Klātienē balsojumu izteica 26 balsotāji, bet elektroniski viedokli bija izteikuši 16 balsstiesīgie. Visi izvirzītie kandidāti tiek vairākumā pozitīvi atbalstīti un LZA HSZN atzīti ieņemt izvirzītās vakances. Balsojums tiek pieņemts par spēkā esošu un nodots tālākai izskatīšanai LZA Senātā.

Sēdes ietvaros akadēmiķe R. Karnīte klātesošos iepazīstināja arī ar sagatavoto LZA HSZN Nolikumu (reglamentu). Reglaments tika pieņemts par spēkā esošu pēc ieteikto labojumu izdarīšanas.

Sēdes darba kārtībā paredzētā Jāņa Endzelīna, Tālivalža Vilciņa un Friča Brīvzemnieka vārdbalvu komisiju apstiprināšana tika atlikta uz 2015. gada 29. oktobra sēdi.

Sēdes nobeigumā klātesošie tika aicināti uz nākamo sēdi iepazīties ar vārdbalvu ekspertu komisiju sastāva sarakstu, lai 2015. gada 29. oktobra sēdē varētu pieņemt lēmumu par komisiju apstiprināšanu.

LZA HSZN zinātniskās sekretāres p.i. Līva Griņeviča