Atzīmējot mākslinieka, fotogrāfa, literāta, aktīva sabiedriskā darbinieka, aizrautīga folkloras un tautas tradīciju vācēja Jāņa Krēsliņa 150 gadu jubileju, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) sadarbībā ar apgādu „Neptuns" izdevis J. Krēsliņa darbu apkopojumu grāmatā „Jānis Krēsliņš - latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs".

Atsauces uz Sanitas Stinkules un Guntas Tučas darbiem par Jāņa Krēsliņa zinātnisko mantojumu nāk vismaz no 2013. gada, kad parādās pirmie plašākai sabiedrībai pieejamie darbi. 2015. gada martā viena no šīs grāmatas autorēm  - mākslas zinātniece Inta Pujāte rīkoja priekšlasījums: „Jāņa Krēsliņa (1865 - pēc 1920) latviešu portreti - dokumentālais foto vai mākslas fotogrāfijas pieteikums?".  Interese par izcilo latvieti visām trīs grāmatas autorēm visticamāk ir radusies krietni pirms pirmo atziņu un atklājumu iegūšanas. Pateicoties grāmatas autorēm mums ir iespēja uzzināt par Jāņa Krēsliņa darbīgo mūžu.

LNVM direktors Dr. hist. Arnis Radiņš grāmatas priekšvārdā uzsvēris, ka grāmatā apkopoti muzeja rīcībā esošie J. Krēsliņa 79 zīmējumi, 297 fotogrāfijas, akvareļi un eļļas gleznojumi. Visas fotogrāfijas un zīmējumi tapuši 1984. Un 1985. Gadā, kad J. Krēsliņš piedalījās Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Zinību komisijas rīkotajās ekspedīcijās dažādos Latvijas novados ar mērķi iegūt materiālus Latviešu etnogrāfiskajai izstādei, ko 1986. Gadā Rīgā X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa laikā organizēja RLB. Pavisam notika 11 ekspedīcijas uz dažādiem Latvijas novadiem. Jānis Krēsliņš piedalījās četrās no tām: 1894. gada vasarā viņš kopā ar inženierzinātņu studentu Krišjāni Zīvartu un skolotāju Pēteri Ābolu jeb Abulu (publicējās ar pseidonīmu Tālivaldis) devās ekspedīcijā pa Rietumu un Ziemeļu Vidzemi. 1894. gada Ziemassvētkos Jānis Krēsliņš devās vākt materiālus uz Nīcas, Bārtas, Rucavas un Palangas apkārtni. 1895. gada Lieldienās Krēsliņš devās uz Alsungu, Turlavas, Rumbas un Snēpeles pagasta kuršu ķoniņu ciemiem -Kalējiem, Ķoniņiem, Pliķiem, Ziemeļiem, Dragūniem un Viesalgiem. 1895. gada vasarā - rudenī Krēsliņš apceļoja Latgali, Vidzemes austrumu un vidusdaļu.

Dr. hist. A. Radiņš arī akcentējis, ka J. Krēsliņa savāktie materiāli ir vērtīgs avots daudzu kultūras vēstures jautājumu skaidrošanai, piemēram, viņa zīmējumi saglabājuši nozīmīgu informāciju par lauku celtņu tipiem, to konstruktīvajiem elementiem, tipu un konstruktīvo elementu izplatību un īpatnībām dažādos Latvijas vēsturiskajos apgabalos 19. gadsimtā, par apkures ierīču konstrukcijām, tradicionālo apģērbu un daudz ko citu. Savukārt kā fotogrāfs J. Krēsliņš ar savām izteiksmīgajām fotogrāfijām pielīdzināms pasaules izcilākajiem dokumentālā foto aizsācējiem.

Grāmata veidota, sadarbojoties vairākām institūcijām un pētniekiem. Pirmās nodaļas „Jāņa Krēsliņa zīmējumi - avots latviešu tradicionālās kultūras izpētē" autore ir LNVM Rokrakstu, zīmējumu, fotoattēlu un dokumentu kolekcijas galvenā glabātāja Sanita Stinkule, otrās nodaļas „Jāņa Krēsliņa fotogrāfijas kā latviešu tautas portrets" autore ir Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles docente Inta Pujāte, savukārt trešās nodaļas „Jāņa Krēsliņa biogrāfija" autore ir Jāņa Krēsliņa brāļa Georga Krēsliņa mazmazmeita - Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe Gunta Tuča.

Grāmata ir nozīmīgs ieguldījums latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma izzināšanā.

Detalizētāka informācija par grāmatu pieejama šeit.

Interesentiem ar grāmatu iespējams iepazīties LZA HSZN telpās.