2015. gada 28. janvārī norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas (HSZN) sēde, kuras darba kārtībā bija paredzēti pieci jautājumi:

• Dr. iur. Vadima Mantrova ziņojums par pētījumu - monogrāfiju „EU Law on Indications of Geographical Origin".
• LZA HSZN 2015. gada atskaite (ziņo R. Karnīte).
• LZA HSZN 2016. gada darba plāns (ziņo R. Karnīte).
• Goda doktoru vēlēšanas (ziņo R. Karnīte).
• Izmaiņas nodaļas padomē (ziņo R. Karnīte).

Sēdes iesākumā R. Karnīte iepazīstināja klātesošos ar Dr.iur. V. Mantrova veikumu, uzsverot, ka V. Mantrovs iesaistīts kā neatkarīgs pētnieks LZA akadēmiķes, Dr.habil.oec. B. Rivžas vadītajā valsts pētījumu programmā „Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai - jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai" (VPP EKOSOC-LV).

R. Karnīte aicināja klātesošos uzklausīt Dr. iur. Vadima Mantrova ziņojumu par pētījumu - monogrāfiju „EU Law on Indications of Geographical Origin" („ES likums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"), kas ieguvusi balvu LZA 2015. gada labāko zinātnisko sniegumu konkursā lietišķo zinātņu jomā.

Dr. iur. V. Mantrovs klātesošos iepazīstināja ar monogrāfijas pētījuma tematiku - preču izcelsmi konkrētā ģeogrāfiskā vietā. Šī monogrāfija ir vēstījums patērētājam par to, kur šīs preces ir ražotas. Ja redzamas norādes, ka ražots, piem., Ķīnā, tad patērētājam uzreiz rodas priekšstats par preci. Bet, piem., ja ražots Vācijā, patērētājs vadās no vietas norādes un uzskata, ka prece būs kvalitatīvāka. Šīs ģeogrāfiskās norādes atzīmē konkrētas preces īpašības. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizstāv preces pievienoto vērtību. Aizstāvība tiek panākta ar tiesiskiem mērķiem. Pētījums kopumā attiecas uz ģeogrāfisko norāžu aizsardzību. Pētījumā tiek runāts par regulējuma pretrunām. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veicina produkta noietu, jo norāda uz konkrētu valsti, automātiski paceļot preces vērtību vairākas reizes. Ekonomiskie pētījumi demonstrē to, ka preces ar pievienoto vērtību maksā vairāk.

Pēc V. Mantrova stāstījuma R. Karnīte aicināja izteikt viedokli par LZA goda doktoru kandidātiem, Ivaru Ločmeli (vēsture) un Gundegu Grīnumu (literatūrzinātne), balsojumā. LZA HSZN nodaļas locekļi tika aicināti savu viedokli izteikt balsojumā arī elektroniskā veidā. Kopumā saņemti 28 elektroniskie un 27 klātienes balsojumi. Klātesošie vairākumā atbalstīja izvirzītos LZA goda doktora kandidātus un balsojums tika pieņemts par spēkā esošu. Balsojums nodots tālākai izskatīšanai LZA Senātā.

Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta akadēmiķi, kuri izvirzīja I. Ločmeli LZA goda doktora nosaukumam, viņu uzteic kā nepārtrauktu Latvijas vēstures institūta darbības nodrošinātāju. I. Ločmelis ilgus gadus ir vadījis zinātniskos projektus par institūta arheoloģisko, antropoloģisko un etnogrāfisko kolekciju saglabāšanu, papildināšanu un popularizēšanu. Līdztekus saviem tiešajiem darba pienākumiem I. Ločmelis ir devis ieguldījumu arī Latvijas vēstures pētniecībā, skaidrojot Latgales partizāņu pulka darbību.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) ierosināja piešķirt LZA goda doktora nosaukumu LU LFMI Literatūras nodaļas pētniecei G. Grīnumai, kas pievērsusies Raiņa personības izzināšanai un daiļrades popularizēšanai. LU LFMI Literatūras nodaļas vadītājs Dr. habil. philol. Benedikts Kalnačs ieteikumā norādījis, ka „G. Grīnumas darbībā iespējams saskatīt sava veida misijas apziņu, balstoties pamatīgās arhīvu, dokumentu, laikmeta un kontekstu studijās izzināt Raiņa un Aspazijas personības un daiļrades dažādās šķautnes, un par saviem jaunatklājumiem dalīties ar visiem, kam rūp latviešu nācija, literatūra un kultūra".

Sēdes nobeigumā akadēmiķe R. Karnīte aicināja klātesošos uzklausīt LZA HSZN 2015. gada veikumu un 2016. gada darba plānu, kā arī apstiprināt LZA HSZN padomes izmaiņas, ierosinot padomes sastāvā iekļaut akadēmiķi Māru Gruduli.

LZA HSZN zinātniskās sekretāres p.i. Līva Griņeviča