Ikšķilei ir nozīmīga vieta Latvijas vēsturē. Ikšķilē 12. gs. beigās aizsākās kristietības ieviešana Austrumbaltijā. Vācu tirgotāju un krustnešu tiekšanos uz austrumiem noteica iedzīvotāju skaita pieaugums un ekonomikas attīstība Rietumeiropā. Bija nepieciešami jauni tirgi un izejvielu ieguves avoti, kas saskanēja ar katoļu baznīcas vēlmi tālāk izplatīt savu varu Austrumeiropā.

G. Zariņa grāmatā „Ikšķiles 13.-15. gadsimta iedzīvotāji" (Apgāds „Zinātne", 2016, 136 lpp.)  mēģinājusi veidot iespējami vispusīgu priekšstatu par Ikšķiles 13.-15. gadsimta iedzīvotājiem, izmantojot arheologa Jāņa Graudoņa arheoloģisko izrakumu antropoloģisko un arheoloģisko materiālu. Mēģināts rekonstruēt vietējo iedzīvotāju un ieceļojošo vācu misionāru izskatu, sadzīvi, uztura paradumus, veselību, salīdzināt viņu dzīves kvalitāti. Ievērojama uzmanība pievērsta arī Daugavas lībiešu 10.-13. gadsimta kultūrai un sabiedrībai, galvenokārt balstoties uz Annas Zariņas Salaspils Laukskolas kapulauka izrakumu materiāliem.

Pētījumā pielietotas jaunākās antropoloģiskā materiāla pētniecības metodes, tai skaitā stabilo izotopu pētījumi Ikšķiles seno iedzīvotāju uztura izvērtējumā.
Viss teksts latviešu un angļu valodā. Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

Interesentiem ar grāmatu iespējams iepazīties LZA HSZN.