Autors ievadā uzsvēris, ka „segvārdi un segburti ir īpaši slēpšanās/ slēpšanas veidi, un to atklāšana un izpēte dod jaunas asinis mūsu garīgajai apritei".

Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, rakstnieks, literatūrzinātnieks Arno Jundze par I. Bērsona grāmatu teic: „Katrs, kurš kaut reizi sadūries rakstos ar 19. un arī 20. gadsimta modi latviešu avīzēs un žurnālos autorus paslēpt zem neko neizsakošu burtu kombinācijām vai segvārdiem un atskārtis, ka noskaidrot autorību viņam nav ne mazāko iespēju, jo pietrūkst laika, zināšanu un bezgalīgas pacietības, man piekritīs - šī ir unikāla grāmata. To vajadzēs pēc pieciem un piecdesmit pieciem gadiem, kamēr vien dzīva būs latviešu valoda un interese par attiecīgo laika posmu. Zinu, nav šāda žanra, bet Ilgoņa Bērsona pieredze un zināšanas grāmatu „Segvārdi un segburti" padara - kā nu kurā vietā - par pētniecisku trilleri, detektīvu, dēku, reizēm ar politisku, reizēm ar traģikomisku nokrāsu. Tas, kā viņš prot ielūkoties mūsu kultūrvēstures aizkulisēs, ir elpu aizraujošs lasīšanas piedzīvojums."

Literatūrzinātnieks Arnis Koroševskis par pirmo grāmatu uzsvēris, ka „jābrīnās par to, cik veiksmīgi nieka 360 lapaspusēs aptverta autora grandiozā artava. Segvārdu vākšana sākusies pirms 45 gadiem un kulminējusi izcili koncentrētā pētījumā, kurā ne mirkli nav liekvārdības vai aizplūšanas no svarīgā. Varētu nevilcinoties apgalvot, ka „Segvārdi un segburti" ir priekšzīmīgs pretendents uz Literatūras gada balvu literatūrzinātnē. Neatkarīgi no tā Bērsona darbs ierindojas starp pēdējo gadu būtiskākajiem un pamanāmākajiem sasniegumiem latviešu literatūras pētniecībā."