Igaunijas, Latvijas un Lietuvas lauksaimnieku zinātnieku organizāciju un universitāšu kopīga deklarācija

Savukārt pēc otrā pasaules kara 50 totalitāras varas gados PSRS sastāvā zemes izmantošanas intensitāte, neskatoties uz ievērojamiem ieguldījumiem nepieauga, attīstījās vienīgi lopkopība uz importēto graudu rēķina, jo bija jāpiegādā Maskavai un Ļeņingradai (tagad Sankt-Pēterburgai) gaļas un piena produkti. Tajā pašā laikā Somijas, Dānijas u.c ES valstu lauksaimniecība strauji attīstījās, radot ievērojamu pārprodukciju, kā rezultātā šobrīd ir noteikti dažādi ierobežojumi lauksaimniecības attīstībai.

20 gadus pēc otrās neatkarības atgūšanas 1991.gadā, kas mūsu tautām tika doti ar Rietumu atbalstu, lauku cilvēki izmantoja pašaizliedzīgā darbā, tomēr šis laiks vēsturiski ir pārāk īss, lai sasniegtu citu ES dalībvalstīs vairāk kā piecdesmit gados sasniegto līmeni.

Kā liecina veiktie lauku attīstības pētījumi par situāciju Baltijas valstīs, mūsu cerības piepildās tikai daļēji. Sevišķi mūs neapmierina ES Kopējās Lauksaimniecības politikas daļa, pēc kuras vēsturiski, pirms iestāšanās ES, tika noteikti platību maksājumi zemniekiem. To aprēķināšanā tika piemērota vispārējā metodika, kas Baltijas valstu lauksaimniekiem bija īpaši nelabvēlīga, jo pagājušā gadsimta 90. gadu beigās Baltijas valstu lauksaimniecības ražošanas apjoms saruka uz pusi dēļ fakta, ka pazuda Maskavas un Sankt-Pēterburgas pārtikas tirgus, kā arī salīdzinoši lētie energo un materiālie resursi. Vienlaikus laukos notika agrārā reforma - cilvēki atguva tēvu zemi, aizsākās individuālo zemnieku saimniecību iekārtošana un darbība.

Vadoties no ES pielietotās aprēķinu metodikas, Rietumeiropas zemnieki par platības vienību saņēma 2 – 4 reizes lielākus atbalsta maksājumus. Rezultātā, ja 2004. – 2006. gados Baltijas valstu lauksaimniecība, pateicoties SAPARD programmai, sāka attīstīties, tad 2007. – 2011. gados attīstība nobremzējās, jo būtiski palielinājās energo un citu resursu cenas. Baltijas valstu laukos strādājošo atalgojums joprojām ievērojami atpaliek no Rietumvalstu lauksaimnieku atalgojuma, kas daļēji saistīts ar atbalsta maksājumu ievērojamo starpību. Mūsu zemnieku bērni spiesti emigrēt un strādāt pie Anglijas, Norvēģijas, Somijas un citu Rietumvalstu lauksaimniekiem. Baltijas valstis pēdējos 10 gados, kā liecina tautas skaitīšanas rezultāti, emigrācijas dēļ zaudēja 20 – 30% iedzīvotājus. Sekas – jau tā mazapdzīvotie lauku apvidi kļūst tukši, ievērojami pasliktinājās demogrāfiskā situācija.

Mūs īpaši satrauc tas, ka Eiropas Komisija paredz lauksaimniecības atbalsta maksājumiem 2014. – 2020. gadiem izmantot to pašu Baltijas valstīm nepareizo un diskriminējošo aprēķinu metodiku.

Mūsu pētījumi un aprēķini rāda, ka Baltijas valstu lauksaimniekiem atbalsta maksājumi no 2014. gada jāsaņem vismaz 90% līmenī no ES vidējā. Mēs piedalījāmies un atbalstam mūsu valstu zemkopības ministru un lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju Jums nosūtītos aprēķinus un pamatojumu, kas skar atbalsta maksājumus laukos.

Ja tiks pielietota taisnīga atbalsta maksājumu sistēma, tad Baltijas valstu lauksaimniekiem būs vienlīdzīgākas un daudz godīgākas attīstības iespējas kopējā ES valstu saimē un tās varēs sekmīgāk pārvarēt 50 padomju okupācijas gadu tautsaimnieciskās sekas.

Ceram un pateicamies par sapratni, jo vēlamies būt līdzatbildīgi par Eiropas nākotni.

Baltijas valstu agrāro zinātnieku vārdā:

Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes rektors Maits Klasens
Igaunijas Lauksaimniecības zinātnieku savienības prezidents Arvo Leola
Ziemeļvalstu Lauksaimniecības zinātnieku asociācijas Igaunijas nodaļas vadītājs Heldurs Petersens
Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns
Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente, Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas priekšsēdētāja Baiba Rivža
Ziemeļvalstu Lauksaimniecības zinātnieku asociācijas Latvijas nodaļas vadītājs Pēteris Rivža
Lietuvas Aleksandra Stulginska universitātes rektors Antanas Maziliauskas
Lietuvas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža nodaļas vadītājs Albinas Kusta
Ziemeļvalstu Lauksaimniecības zinātnieku asociācijas Lietuvas nodaļas vadītājs Linas Stabinskis