Šī gada 15.martā Latvijas Zinātņu akadēmijā (turpmāk – LZA) bija iespēja noklausīties LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas (turpmāk – LMZN) korespondētājlocekles profesores Dainas Kārkliņas ziņojumu par jaunās pasaules vīniem, kā arī uzklausīt ieteikumus vīna un ēdiena saskaņošanai.
D. Kārkliņa par vīna jautājumiem izstrādājusi savu promocijas darbu un arī pēc tā aizstāvēšanas nozīmīgu savu pētījumu daļu velta tieši vīna izzināšanai.
Par Jaunās pasaules vīniem uzskatāmi vīni no ASV, Spānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Čīles, Argentīnas, Dienvidāfrikas, Jaunzēlandes un Austrālijas.
Jaunās pasaules vīniem ir trīs kategorijas:
Vinos de Corte – vienkāršie vīni, kurus galvenokārt izmantojot dažādu gadu vīnmateriālus.
Vinos Communes – galda vīni bez īpašām kvalitātes un uzglabāšanas prasībām;
Vinos Finos kvalitātes vīni, kuru ražošana tiek regulēta un pārbaudīta.
D. Kārkliņa sniedz arī īsu ieskatu par vīna ražošanas tendencēm dažādās valstīs.
Tā, piemēram, ASV ir ceturtā lielākā vīna ražotāju valsts pasaulē. Vīnu ASV gatavo 41 štatā no 50. Ļoti bieži Amerikas vīniem dod klasisko vīnu nosaukumus burgundietis, šablī, kianti, heress, liekot saprast patērētājam, ka vīna stils ir līdzīgs minētajam. ASV ir 5 svarīgi vīnu ražošanas rajoni, no kuriem nozīmīgākais ir Kalifornija, kurā saražo 95 % no apjoma.
Argentīna ir piektā lielākā vīna ražotājas valsts. Tā piedāvā visu stilu vīnus. Īpaši jāatzīmē sarkano vīnu “Malbec” kvalitāte. Mendoza ir lielākais un labākais vīna ražošanas rajons, kas ražo 70 % no kopējās produkcijas. Argentīnai nav stingri izstrādāta vīna kvalitātes sistēma. Galvenais nosacījums ir ražotāju reputācija.
Pēdējā laikā mūsu vīnu tirgū parādās arī sarkanie vīni, kas ražoti Čīlē. Tajos dominē franču vīnu stils. Galvenās sarkano vīnogu šķirnes ir “Cabernet Sauvignon”, “Merlot”, “Malbec”, gaišās “Chardonnay” un “Sauvingnon Blanc”. Čīlē ražoto labu vīnu cena ir atbilstoša daudzu patērētāju finansēm un zemāka nekā tādi paši ražoti Francijā. Čīle vadošo pozīciju Dienvidamerikas vīnu tirgū sāka iekarot 80. gados, ar savu produkciju popularitāti gūstot ASV un Lielbritānijas vīna tirgos. Čīle ražo divu veidu vīnus – vietējam tirgum un eksportam (apmēram 28 % no produkcijas), kur dominē 4 kompānijas: Santa Rita, Santa Carolina, San Pedro un Concha/Toro.
Austrālija vīna tirgū ceļu izlauza ar savu burvīgo “Chardonnay” un “Cabernet Sauvignon”, “Shiraz”. Austrālija ir tā zeme, kur ar katru gadu ražo arvien vairāk lielisku un augstas kvalitātes plašu vīnu sortimentu, veidojot dažādu vīnogu šķirņu vīnu maisījumus un gūstot labus panākumus. Austrālijas vīniem ir spilgti izteikta individualitāte un atšķirībā no ASV ražotajiem vīniem, tā tieši nesekoja Eiropas, īpaši franču vīnu stilam. Austrālijā ir ap 700 vīnu darītavu. Austrālijas vīni garšas ziņā ir ļoti bagāti ar augļu aromātu. Austrālija ir arī pirmā zeme, kur vīnu sāka pildīt tetrapakos.
Jaunzēlande: Pamatnosacījums ir, ka vīnam jābūt izgatavotam vismaz no 95 % vīnogu mosta.Sauvignon Blanc un Chardonnay – dominējošās gaišās vīnogu šķirnes, Pinot Noir, Merlot.
D. Kārkliņas referātā bija ietvertas arī būtiskākās nianses par vīna un sieru saderību:
Viegliem, krēmveidīgiem sieriem der pilnīgi gaišie, sārtie un viegli sarkanie;
Stipriem, asiem (pat smaržojošiem) un zilo sieru šķirnēm – Bordo vai Burgundietis sarkanais, Sauternas vai Muscat vīns, izturēts portvīns, madeira, marsala vai pat īpaši salds vīns “Tokajietis”.
Sieri ar balto pelējumu vislabāk savienojami ar stipriem izturētiem baltiem vīniem (Chablis, Riesling);
Sieri ar sarkanu pārklājumu – sarkanie vai jauni baltvīni (Božolē vai Šasla);
Kazas siers – stipri sārtie vai baltie vīni
Cietie sieri – Cabernet Saugvinon, Shiraz.
Ne mazāk būtiski ir izvairīties no t.s. „bīstamajām kombinācijām”, lai neizjauktu vīna un ēdiena garšu. Īpaši būtiski ir ņemt vērā šādus faktorus:
Saderība ar sāļo - Augsts sāls saturs ēdienā var izjaukt izturēto vīnu buķeti. Ieteicams pasniegt jaunu vīnu ar augļu aromātu;
Saderība ar saldo – Nevar pasniegt sausos vīnus, jo padara vīna garšu nepatīkamu. Jāpasniedz pussaldie, saldie
Saderība ar skābo – nepasniedz izturētus, bet jaunus vīnus;
Saderība ar rūgto (sparģeļi, artišoki uc.) - sausus, izturētus baltvīnus (Chardonnay).
Kopumā sēdes laikā tika secināts, ka vīna industrija ietver ļoti daudzus nosacījumus, kas patērētāju lokam nav zināmi, līdz ar to arī nākotnē jāorganizē sanāksmes par vīna kultūras jautājumiem.
LZA LMZN zinātniskā sekretāre I.Brence
