Šī gada 1.novembrī norisinājās LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas un Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas apvienotā sēde, kuras laikā ar referātu par drukāto un elektronisko informācijas nesēju konkurenci un sadarbību, kā arī to ietekmi uz apkārtējo vidi uzstājās akadēmiķis Arnis Treimanis, savukārt LU Akadēmiskās bibliotēkas Krājuma digitalizācijas projektu vadītājs Valdis Mazulis iepazīstināja ar ziņojumu par bibliotēkas krājuma digitalizāciju.

A. Treimanis savā ziņojumā norādīja uz vairākām būtiskām atziņām. Tā, piemēram, pastāv uzskats, ka  papīru izgudroja ap 100. gadu  p.m.ē.  Papīra manufaktūru uzsāka valdības ierēdnis TsaiLuns m.ē. 105. gadā, sajaucot sasmalcinātas  zīdkoka mizas un kaņepju šķiedras ūdenī un izveidojot plānu paklāju, ko izžāvēja saulē. Iespējams, ka šī ideja radās, skatoties uz  cilvēkiem zīdkoka apģērbā.

Mūsdienās gada laikā pasaulē saražo un izmanto 350 miljonu tonnu papīra un vidējais apjoma pieaugums gadā ir 3,5%. Straujākā pieauguma izaugsme vērojama Āzijā, taču papīra patēriņš pieaug visās valstu grupās. Samazinās avīžu papīra apjomi, taču nemainīgs ir balto papīru daudzums, palielinās iepakojuma un higiēnas produktu izmantošana. Papīrs ir samērā dārgs materiāls no atjaunojamajām izejvielām.

Papīru ražo arī Latvijā - Līgatnes papīrfabrika  dibināta 1815.gadā un ir viena no vecākajām Eiropas fabrikām. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas papīra ražotāji nevarēja atrast piemērotu tirgu savai produkcijai un no 20 papīrmašīnām tikai viena darbojas mūsdienās - Līgatnē. Taču iedzīvotāju labklājība auga un ap gadsimta miju papīra patēriņš pārsniedza 40 kg robežu uz importa rēķina.

Būtiskākie konkurenti papīra ražotājiem ir elektroniskās ierīces un sintētiskie materiāli. Pēdējos iegūst no naftas produktiem un ir problēmas ar pārstrādi un deponēšanu, jo parastie materiāli nav bionoārdoši. Tomēr arī sintētiskā iepakojuma ražotāji un izmantotāji cenšas būt videi draudzīgāki, piemēram, daļēji notiek šo materiālu savākšana un atkārtota pārstrāde.

Nozīmīgs konkurents baltajiem papīriem kā informācijas nesējiem nenoliedzami ir datortehnikas produkti. Pirmo mehānisko ierīci, kas attālināti  ir ekvivalenta mūsdienu datoram, izgudroja britu izgudrotājs Čarlzs Bebidžs (1791-1871), kurš mācīja matemātiku Kembridžas Universitātē. Ierīci izmantoja jūras karšu aprēķiniem. Savukārt pirmie nopietnie mēģinājumi uzbūvēt planšeti attiecas uz 20. gs 80-tajiem gadiem. 1999. gadā «Microsoft» konstruēja diezgan jaudīgu ierīci-planšeti, kas varētu konkurēt ar klēpja datoru, tomēr tā bija pārāk liela, lai noturētu ar vienu roku. 2010. gadā «Apple» firma laida pārdošanā tā saucamo «iPad». Tāpat pēdējos gados vērojama e-grāmatu izplatība. Uz papīra drukātas  grāmatas patērē 3 reizes vairāk izejmateriālu un 78 reizes vairāk ūdens. Taču e-grāmatu lasītāji un attiecīgie serveri arī patērē materiālus un enerģiju, rada «elektroniskos» atkritumus.

Šajā gadsimtā aktivizējušies pētījumi par digitālās pasaules ietekmi uz cilvēku. Attiecīgās problēmas analizē un perspektīves novērtē dažādu nozaru pētnieki, publicējas, piemēram, «Int. J. Human-Computer Studies».

A. Treimanis savā referātā ieskicēja arī to, kā datorus un grāmatas mūsdienās izmanto bērni un jaunieši, par šiem jautājumiem izvēršot nopietnu diskusiju.

Savukārt Valdis Mazulis klātesošos iepazīstināja ar būtiskākajām norisēm bibliotēkas krājumu digitalizācijā, iepazīstinot gan ar bibliotēkas rīcībā esošo rokrakstu kolekciju, gan informējot par Johana Kristofa Broces (1742 - 1823) kolekciju.

Oriģinālu daudzkārtēja izmantošana, to pārvietošana no krātuvēm un izsniegšana lasītavās rada mehāniskus bojājumus un apdraud vērtīgos materiālus, tāpat nav pieejama pilnīga informācija par krājuma materiāliem. Lai novērstu šo situāciju un nodrošinātu krājuma saglabāšanu un pieejamību, 1996. gadā Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā ir uzsākts regulārs darbs krājuma digitalizācijā.

Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas krājuma  digitalizācijas virzieni ietver: krājuma materiālu atlasi digitalizācijai, krājuma materiālu digitālā arhīva - arhīvdatņu un lietojumdatņu - veidošanu un uzturēšanu, krājuma digitālā arhīva pieejamības nodrošināšanu lietotājiem, dalību Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas veidošanā un attīstībā, kā arī digitalizāciju lietotāju vajadzībām.

Bibliotēku krājumu digitalizāciju Latvijā var iedalīt trīs posmos: 1) 1996 - 2002, 2) 2003 - 2006 un 3) 2006 - šobrīd.

Nozīmīgākie digitālie arhīvi: projekts J. Kr. Broces kolekcijas Sammlung verschiedener Liefländischer Monumente (1771-1818) digitālais arhīvs (īstenots 1997. - 1998. gadā), K. Broces kolekcija Monumente (1771-1818), projekts Baltijas vietu attēlu digitālais arhīvs - 2256 attēlu arhīvdatnes (projekts saņēmis Latvijas Kultūras fonda atbalstu un īstenots 2000. - 2001. gadā), kā arī kopprojekts ar Eiropas bibliotēkām, muzejiem, arhīviem un universitātēm par vācu dzejnieka J. M. R. Lenca digitālā arhīva Gesamtverzeichnis der Lenz - Handschriften izveidi (īstenots 2001. gadā).

Kā nozīmīgākie tiešsaistes resursi minami: projekts J. Kr. Broces kolekcijas  Sammlung verschiedner Liefländischer Monumente  tiešsaistes datu bāze, kas īstenots 1999. - 2000. gadā ar Sorosa fonda atbalstu, kā arī kopprojekts ar Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeju "Personu un vietu attēlu tiešsaistes datu bāze" (īstenots 2003. - 2007. gadā). Akadēmiskā bibliotēka savā datu bāzē iekļāvusi 2931 attēlu  lietojumdatnes, kopā 4988 lietojumdatnes. Attēli datu bāzē ievietoti, pērkot licences un konsultējoties ar Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūru/ Latvijas Autoru apvienību (AKKA-LAA).

V. Mazulis arī norādīja, ka 2006. gadā tika uzsākta Akadēmiskās bibliotēkas dalība valsts mēroga ilgtermiņa projektā Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā, kas nodrošinās bibliotēkas krājuma ilglaicīgu pieejamību un saglabāšanu. Lietotājiem tiks piedāvāta Digitālo objektu pārvaldības sistēma, kurā, izmantojot vienotu informācijas ieguves saskarni, interesenti piekļūs daudzu kultūras atmiņas institūciju digitālajiem krājumiem. 2007. gada 5. novembrī tika noslēgts līgums ar Latvijas Nacionālo bibliotēku par sadarbību Digitālās bibliotēkas Letonica veidošanā un attīstībā.

            B. Ādamsone, I. Brence