2019. gada aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas ārlietu sekretārs Tālavs Jundzis piedalījās Pasaules Zinātņu akadēmiju partnerības sanāksmē Seulā. Pasaules Zinātņu akadēmiju Partnerības Ģenerālā asambleja kā tās augstākā lēmējinstitūcija sanāk kopā reizi trīs gados, lai apspriestu paveikto un apstiprinātu darbības stratēģiju nākamajam periodam, kā arī ievēlētu vadības un izpildinstitūcijas.

Igaunijas Zinātņu akadēmija (IZA) kopā ar Eiropas Komisijas Vienoto pētniecības centru (Joint Research Center, JRC) Tallinā no š.g. 31. janvāra līdz 2. februārim rīkoja konferenci "Tilta veidošana starp zinātni un politiku" (Towards bridging science and decision-making).

Decembrī notika LZA prezidenta O.Spārīša tikšanās ar Šanhajas universitātes viceprezidenta vietnieku (starptautiskajos jautājumos) Ksiaotianu Zhangu (Xiaotian Zhang), PhD econ. un universitātes oficiālo delegāciju, lai apspriestu LZA un Šanhajas universitātes sadarbības iespējas pētniecībā un zinātniskajā ekspertīzē.

Jaunajā ziņojumā, kuru ir publicējusi Eiropas Zinātņu Akadēmiju Konsultatīvā padome, vairāki vadošie pētnieki no visas Eiropas ir novērtējuši potenciālo ieguvumu ko varētu sniegt negatīvo emisiju tehnoloģijas, lai cilvēce varētu sasniegt Parīzes vienošanās mērķus un izvairīties no dramatiskām klimata izmaiņām. Viņi atklāja, ka negatīvo emisiju tehnoloģijām piemīt "limitēts reālistisks potenciāls" lai apturētu siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas pieaugumu atmosfēra paredzētajā mērogā, ko paredz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātais scenārijs. Šis ziņojums atklāj, ka nevienai no negatīvo emisiju tehnoloģijai nepiemīt potenciāls  lai nodrošinātu oglekļa piesaisti gigatonu mērogā un to izstrādes ātrums, kā to  paredzējusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, ieskaitot mežu atjaunošanu, apmežošanu, videi draudzīgu lauksaimniecību, bioenerģijas ražošanu ar oglekļa uzglabāšanu, atmosfēras uzlabošanos.