Gadu mijā Latvijas vēstures institūta apgādā klajā nāca akadēmiķa, valsts emeritētā zinātnieka, habilitētā vēstures doktora ĒVALDA MUGURĒVIČA grāmata “Viduslaiku ciems un pils Salaspils novadā”, kurai pamatā ir Salaspils Mārtiņsalas arheoloģiskajos izrakumos iegūtais 12.–14. gs senlietu materiāls. Mārtiņsala ar tirgotāju un krustnešu uzbūvētajām Baltijā senākajām mūra celtnēm un tai piederīgo Salaspils novadu līdz 13. gs. sākumam ieņēma centrālo stāvokli Daugavas lejtecē. Pirms uzsākt Rīgas HES celtniecību, kuras laikā bija paredzēta Mārtiņsalas appludināšana, grāmatas autora vadībā 1966.–1974. gadā tika pilnībā atsegta krustnešu celtās senās pils un baznīcas teritorija, plaši pētīts vietējo iedzīvotāju ciems un kapsēta. Ar arheoloģiskajos izrakumos iegūto materiālu, tā izpēti un novērtējumu tagad lasītāji var iepazīties bagātīgi ilustrētajā grāmatā, kuras autors ir izcils dzelzs laikmeta un viduslaiku arheoloģijas, kā arī senāko rakstīto vēstures avotu par Baltijas tautām (Livonijas 13.– 14. gs. hronikas) speciālists. Ieskatīsimies, ko autors raksta grāmatas nobeigumā: