LZA prezidents Juris Ekmanis

Ir vairāki būtiski pozitīvi notikumi Latvijas zinātnē.

Pirmais, ko es gribu akcentēt: Ministru kabinets savā 15.februārī pieņemtajā Rīcības plānā ir ierakstījis: “Nodrošināt zinātnes materiālo resursu konsekventu pieaugumu, ik gadu palielinot valsts budžeta finansējumu zinātniskajai darbībai 0.15% apmērā no iekšzemes kopprodukta”. Vai šis ieraksts ir atbilde uz mūsu Rudens pilnsapulces paziņojumu, vai tā ir valdības pašas iniciatīva – nezinu. Laiks rādīs, cik nopietna ir valdības apņemšanās. Bet šis valsts budžeta finansējuma zinātniskajai darbībai palielinājums ir ļoti svarīgs, jo tas tad būtu signāls visai sabiedrībai, un arī signāls privātajam sektoram, ka valsts ne tikai runā, bet arī dara Latvijas izaugsmes labā. Cerēsim, ka tas ir nopietns apgalvojums.

2. jūnijā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēde Turaidā, Turaidas muzejrezervātā. Sēdes nosaukums – “Vēsturiskie centri kā vēstures avoti kultūras mantojuma saglabāšanā”. Akadēmiķis Jānis Stradiņš sēdes ievadā teica, ka Zinātņu akadēmijai ir savs Rundāles pilskungs – goda loceklis Imants Lancmanis un Turaidas pils un muižas pārvaldniece – goda locekle Anna Jurkāne. Ar Turaidas muzejrezervātu visciešākā mērā 30 gadus bija saistīts akdēmiķis Jānis Graudonis, viduslaiku pils rekonstrukcijas autors ir arhitekts, LZA goda doktors Gunārs Jansons. Brīnišķīgais Dainu parks ir LZA goda locekļa tēlnieka Induļa Rankas lolojums un titāniskā darba rezultāts. Anna Jurkāne izteica nelielu pārmetumu akadēmijai, ka tā slēdz sadarbības līgumus ar augstskolām, bet muzeji, kas ir ne tikai pētniecības centri, bet nodod tālāk zināšanas apmeklētājiem, tiek apieti. LZA prezidents J. Ekmanis atzina ilggadējo ciešo sadarbību starp Zinātņu akadēmiju un Turaidas muzejrezervātu un teica, ka līguma noslēgšanai nekādu šķēršļu nav.

Jānis Kristapsons, Ērika Tjuņina, Mārtiņš Kozlovskis

Šīs piezīmes ir turpinājums agrāk Zinātnes Vēstnesī publicētiem rakstiem par Latvijas zinātni [1, 2]. Arī šajā rakstā tiks apskatīta Latvija salīdzinājumā ar pārējām divām Baltijas valstīm.

Metodoloģiski var apskatīt kā nacionālos patentu dokumentus, tā arī starptautiskos pieteikumus. Pēdējie ir vairāk ņemami vērā, jo to izmaksas sniedzas vairākos tūkstošos un pat desmitos tūkstošos eiro. Lai saņemtu Latvijas patentu pietiek ar apmēram 100 – 150 latiem. Mēs pamatā apskatam starptautiskos pieteikumus, lai varētu salīdzināt izgudrojumu patentēšanas intensitāti dažādās valstīs.

Šī gada 3. jūnijā Rīgā, Latvijas Zinātņu akadēmijā (turpmāk – LZA) norisinājās Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (turpmāk – LLMZA) kopsapulce. Tās laikā par LLMZA prezidenti atkārtoti ievēlēta akadēmiķe, profesore Dr. habil. oec. Baiba Rivža, par viceprezidentiem – akadēmiķis, profesors Dr. habil. agr., Dr. med. vet. Aleksandrs Jemeļjanovs, LZA korespondētājloceklis, profesors Dr. sc. ing. Juris Skujāns un LZA korespondētājlocekle, profesore Dr. sc. ing. Daina Kārkliņa. Izmaiņu nebūs arī LLMZA nodaļu vadītāju sastāvā.