Valsts prezidents Andris Bērziņš:

Ļoti cienījamā Apvienoto kongresu goda patronese Vaira Vīķes–Freibergas kundze! Augsti godātais Zinātņu akadēmijas prezidenta kungs! Godātie Pasaules latviešu zinātnieku III kongresa un Letonikas IV kongresa delegāti un viesi! Ekselences! Dāmas un kungi!

Apvienotā pasaules latviešu zinātnieku 3.kongresa un Letonikas 4.kongresa “Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte” rezolūcija

Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku 3.kongress turpina divu iepriekšējo Pasaules latviešu zinātnieku kongresu (1991, 2001) un pirms 1991.gada regulāri rīkoto Pasaules latviešu tehnisko zinātņu kongresu, kā arī Letonikas kongresu tradīcijas. Salīdzinot ar iepriekšējiem kongresiem, ir būtiski mainījies latviešu zinātnieku (t.i., zinātnieku, kuri savu zinātnisko darbību veic Latvijā, kā arī ārzemēs strādājošo zinātnieku, kas vai nu paši dzimuši Latvijā, vai viņu senči ir dzimuši Latvijā) sastāvs gan ārzemēs, gan Latvijā, jo, pirmkārt, ir notikusi paaudžu nomaiņa, otrkārt, uz darbu ārzemēs ir devušies daudzi vidējās un jaunākās paaudzes zinātnieki. Kongresa dalībnieki ierosina izveidot pasaules latviešu zinātnieku elektronisku reģistru latviešu un angļu valodā.

– Pirms pusotra gada Zinātņu akadēmijas Prezidija sēdē, runājot par iecerēto ceturto Letonikas kongresu, akadēmiķis Jānis Stradiņš atgādināja, ka 2011. gadā paiet desmit gadi kopš iepriekšējā, 2. Pasaules latviešu zinātnieku kongresa, kas savukārt notika desmit gadus pēc pirmā. Šo intervalu nevajadzētu pazaudēt. Pagājušā gada septembrī sākās intensīvs sagatavošanas darbs. Tagad varam novērtēt, kas izdevies un pie kā turpmāk vajadzētu piestrādāt. Uzreiz gan jāteic, ka mēs pat nebijām rēķinājušies ar tik lielu zinātnieku atsaucību. Dalību kongresā bija pieteikuši vairāk nekā 1200 dalībnieki no 15 valstīm, daudz vairāk ārzemnieku nekā bijām cerējuši. Negaidīti veiksmīga izrādījās arī kongresa plenārsēžu tiešā translācija internetā. Pagājušas tikai dažas dienas kopš kongresa, un mēs jau esam saņēmuši vēstules no Lielbritānijas, pat no Austrālijas un Ņujorkas, kur cilvēki sekojuši kongresa norisei, neraugoties uz lielo laika starpību, izsaka savas domas un ierosinājumus. Tas ir apbrīnojami.

Prof. Jānis Stradiņš

Par latviešu zinātniekiem Latvijā un pasaulē

Mūsu kongress lielā mērā veltīts latviešu nacionālās identitātes dažādiem aspektiem, tajā dominē humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji. Taču šoreiz vēlos runāt par latviešu, precīzāk, Latvijas zinātniekiem kopumā, šajā jēdzienā ietverot – un pat akcentējot kā dominējošās! – dabas un eksaktās zinātnes, medicīnas, veterinārijas un lauksaimniecības zinātnes. Šķiet lietderīgi iepazīstināt humanitāro zinātņu pārstāvjus ar viņu kolēģiem plašākā griezumā (arī lai pārvarētu Čārlza Snova iezīmēto humanitāro un eksakto zinātņu plaisu), parādīt, kādās jomās latviešu aicinājums varbūt ir izpaudies prioritāri, kādas jomas ir piesaistījušas tieši latviešus.