Jānis Kristapsons

2002.gada decembrī Latvijas Zinātņu akadēmija uzsāka kārtējā aizejošā gada Latvijas zinātnes sasniegumu izvērtēšanu un popularizēšanu, nosaucot nozīmīgākos. Viens no mērķiem šai darbībai ir informēt sabiedrību par to, ko dara un paveic Latvijas zinātnieki. Parasti kā nozīmīgākos nosauc 10 sasniegumus (divas reizes ir nosaukti 12). Ar 2008.gadu sasniegumi tiek sadalīti 2 daļās: teorētiskajā zinātnē un praktiskajos pielietojumos. Tātad, 10 gadu laikā ir “uzkrājušies” 100 Latvijas zinātnes nozīmīgāko sasniegumu. Ir bijuši atsevišķu zinātnieku iebildumi pret 3% no publicētiem sasniegumiem, bet ne tik smagi, lai atceltu pieņemto lēmumu. Sasniegumu sarakstu publicē daudzas avīzes, citi mediji, “Zinātnes Vēstnesis”, LZA Gadagrāmata, internetā tos var atrast LZA mājaslapā (nodaļā “Latvijas zinātne/Sasniegumi”). Sasniegumu saraksts ir guvis atzinību zinātnieku vidū. Piemēram, pretendējot uz ievēlēšanu akadēmijā, kā apliecinājumu pētījumu kvalitātei zinātnieks citē sasniegumu sarakstu, kur minēts viņa rezultāts.

Akadēmiķis Andrejs Siliņš

Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi priekšlikumu nākošai ietvara programmai (IeP) pētniecībā un inovācijā Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) laika periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam un iesniegusi to apstiprināšanai Eiropas Parlamentā (EP) un Eiropadomē (Council). Nākošā IeP ir centrālais elements Eiropas 2020 stratēģijas realizēšanai, lai nodrošinātu gudru un līdzsvarotu izaugsmi. Paredzētais Apvārsnis 2020 finansējums (gandrīz 88 miljardi EUR) ievērojami pārsniedz 7.IeP kopējo finansējumu (ap 57 miljardi EUR). Līdz ar to zinātnes un inovācijas finansējums no ES kopējā katla finansējuma sastādīs apmēram 9% tagadējo 6% vietā. Tas norāda, ka ES līmenī praktiskā izpratne par zinātnes lomu sabiedrības attīstībā ievērojami (1,5 reizes) pieaug. EK cer, ka šāda attieksme pamudinās arī dalībvalstis daudz nopietnāk pievērsties zinātnes attīstībai katrā konkrētajā zemē.