Oktobrī, kā parasts, tiek paziņoti gadskārtējie Nobela prēmijas laureāti.

Medicīnā un fizioloģijā tā piešķirta Nobela prēmijas laureātu tradicionālajā vecuma skalā pilnīgiem jaunekļiem – Kalifornijas universitātes Bērklijā profesoram Rendijam Šekmenam (64), Jeilas universitātes profesoram Džeimsam Rotmenam (62) un Vācijā dzimušajam, bet šobrīd Stenforda universitātē strādājošajam Tomasam Zīdhofam (57) – par dažādu vielu molekulu transportēšanas šūnās mehānisma noskaidrošanu un aprakstīšanu. Jau neilgi pēc pirmo elektronu mikroskopu izgudrošanas pagājušā gadsimta 30. gados zinātnieki konstatēja, ka dažādu vielu molekulu transportēšana šūnās notiek ar savdabīgu pūslīšu jeb vezikulu palīdzību, taču vajadzēja paiet ilgam laikam, līdz tika noskaidrots, kā tieši šīs vezikulas darbojas. Pirmais no trim laureātiem, kuri cits par cita pētījumiem gan zināja, bet strādāja pilnīgi autonomi, šai problēmai 1974. gadā pievērsās R.Šekmens Kalifornijas universitātē, pēc specialitātes ģenētiķis. Viņš centās noskaidrot, kā dažādas ģenētiskas mutācijas un traucējumi ietekmē vezikulārā transporta darbību visparastākajā raugā. Dž. Rotmens Jeilas universitātē pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados eksperimentēja ar zīdītāju šūnām un spēja identificēt olbaltumvielas, kurās ir iekodēta informācija par to, kur vezikulu saturs jānogādā. Bet T. Zīdhofs Stenforda universitātē, pētot vezikulārā transporta darbību nervu šūnās, noskaidrojis, kādā veidā vezikulas spēj savu saturu atbrīvot pareizajā laikā.

Biznesa augstskolā Turība paziņo, ka 2013. gada 17.oktobrī plānotā Promocijas padomes atklātā sēde Dagnes Rušenieces promocijas darba aizstāvēšanaas nenotika.

***