14. maijā svinīgā ceremonijā Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā trim zinātniecēm tika pasniegta 2014. gada L`ORÉAL Latvijas stipendija “Sievietēm Zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu. Šī stipendija tika pasniegta desmito reizi, un šajos 10 gados to saņēmušas jau 30 zinātnieces. Tādējādi atbalstīti jau 30 nozīmīgi pētījumi dzīvības zinātnēs un materiālzinātnēs.

L`ORÉAL Latvijas stipendijas laureātes veic pētījumus bioloģijā un medicīnā, inženierzinātnēs, ķīmijā, fizikā un farmakoloģijā. Šo zinātnieču pētījumi paver ceļu jaunu zāļu un ārstniecības metožu izstrādei. Viņas attīsta cilmes šūnu tehnoloģijas un cenšas izzināt cilvēka genomu, pēta hologrāfiju un luminiscenci, atklāj augu valsts noslēpumus un piedalās kodolsintēzes reaktoru un ūdeņraža dzinēju pilnveidošanā.

Jānis Stradiņš

TERRA MARIANA – IZCILI ROMAS PĀVESTI UN LATVIJA

(runa svētku pasākumā “Latvijas identitātes krustpunktā” 2014. 27. aprīlī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, saīsināti – LZA Senāta sēdē 2014.gada 13.maijā)

Eminences un ekselences, godāto direktor, mīļie klausītāji!

Šī saulainā aprīļa diena vēsturē ieies ne tikai kā 20. gadsimta divu diženāko Pāvestu kanonizācijas diena, bet arī kā atmiņu diena par mūsu zemes kristianizāciju, kā Terra Mariana tālo loku apliecinājums še, jaunajā Gaismas pils ēkā.

Sācis ar “Rīgas vecpilsēta pirms 100 gadiem”. Andris Caune savu seno atklātņu aprakstu sēriju cauri Rīgas Pārdaugavai, Zemgales un Latgales priekšpilsētām aizvedis līdz Vidzemes priekšpilsētai, tā saslēdzot priekšpilsētu loku ap Rīgas sirdi – Vecpilsētu. Paliek vairs tikai centrs ar savām administratīvajām, darījumu un kultūras iestādēm un labiešu apdzīvoto “kluso centru”. Savulaik Andris Caune teica: ir tik daudz Rīgas centram un tā arhitektūrai veltītu grāmatu, fotoalbumu un ceļvežu, ka diez vai ko jaunu par to vairs var pateikt... Bet varbūt tomēr? Arhitektūras vēsturnieks Jānis Krastiņš par Rīgas eklektiku un jūgendstilu raksta savā stilā. Cerīgi iesāktā enciklopēdija “Rīgas ielas” apstājās pie Kazragu ielas 3. sējumā, projekta vadītājai Mārai Caunei aizejot aizsaulē. Esmu pārliecināta, ka Andris Caune savā daudztūkstošu veco atklātņu kolekcijā atradīs senus stāstus par notikumiem, kas risinājās Rīgā pagājušā gadsimta sākumā vai vēl agrāk. Un mēs atkal aizrautīgi tos lasīsim.

IN MEMORIAM

Akadēmiķis

Gunārs Čipēns

(8.11.1933. – 29.04.2014.)

2014. gada 29. aprīlī aprāvās Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa, habilitētā ķīmijas doktora Gunāra Čipēna mūžs. Profesors Čipēns vienmēr paliks Latvijas zinātnieku atmiņā kā oriģinālu ideju autors, lielisks zinātnes organizators un skolotājs.