Š.g. 5 aprīlī, Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulces atklāšanā LZA prezidents Ojārs Spārītis atzīmēja, ka Latvija 27 gadus pēc valstiskās neatkarības atgūšanas ar finansējumu zinātnei ir noslīdējusi pēdējā vietā Eiropas Savienībā, un uzdeva jautājumu, "vai tā nav atbilde uz jautājumu par to, cik lielā mērā Latvijas valstī tiek domāts par mūsu kopējo stratēģisko drošību? [..] Par kādu tālredzību gan ir iespējams runāt, ja, reaģējot uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, kā arī uz Izglītības un zinātnes ministrijas vēstuli, Finanšu ministrija šī gada 9. martā atbild sekojošo: "saskaņā ar likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018, 2019. un 2020. gadam" VISI PIEEJAMIE valsts budžeta finanšu līdzekļi 2018. gadam un turpmākajiem diviem gadiem ir sadalīti". Bet zinātnieki, virinādami Saeimas, Ministru kabineta un ministriju durvis, naivi cer, ka vēlēšanu gads līdzīgi "Auseklītim" atrisinās visas problēmas, un, ka nākamajā 2019. gadā zinātne var kļūt par prioritāri atbalstītu tautsaimniecības nozari".