Labdien, godātais Spārīša kungs, ekselences! Jo šeit, es domāju, patiešām ir sapulcējušās ekselences šī vārda visīstākajā nozīmē.
Mēs šobrīd patiesi esam krustcelēs, mēs esam lielu izaicinājumu krustcelēs – vai mēs kā valsts spēsim būt konkurētspējīga globālajā pasaulē un vai mēs kā valsts spēsim skaidri nodefinēt pamatus, uz kā bāzes mēs grasāmies būt konkurētspējīgi. Esmu pārliecināta, ka šajā izšķiršanās brīdī vārdi “izglītība”, “zinātne” ir atslēgas vārdi. Par to ir daudz runāts, bet tas ne vienmēr ir atspoguļojies darbos. Mēs esam krustcelēs – precīzi saprast, kas tad ir mūsu kā Latvijas vērtības, bet esam arī ļoti praktiskās krustcelēs: vai tā struktūra, kas Latvijā darbojas, vai tie procesi, kādi Latvijā norit, ir tie, ar kuriem mēs varam būt konkurētspējīgi? Vai mums pietiks drosmes, uzņēmības, spējas sarunāties, definēt no jauna mūsu konkurētspējas pamatus? Es esmu diezgan pārliecināta, un tā ir mana pieredze, ka arī starp politiķiem ir daži saprātīgi cilvēki, un mūsu kā valsts sasniegumi būs atkarīgi no spējas rast kompromisus, no spējas sarunāties citam ar citu.