Ļoti cienījamie Latvijas Zinātņu akadēmijas 70. gadskārtas Svinīgās sanāksmes viesi, augsti godātie akadēmiķi, korespondētājlocekļi, ārzemju un goda locekļi, akadēmiskā saime! Esiet sveicināti šajā svētku dienā, kad mēs atzīmējam visaugstākā līmeņa akadēmiskās zinātnes organizācijas un akadēmiskās ekselences institūcijas septiņdesmitgadi! Mums ir neskaitāmas iespējas pieminēt Latvijas akadēmiskās zinātnes jubilejas, kā mēs to darījām pagājušogad ar pasākumu ciklu “Academia–200” atzīmējot Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības 200–gadi. Šogad ar tādu pašu entuziasmu mēs varētu sagaidīt un pavadīt Rīgas Latviešu biedrības izveidotās Zinību komisijas, vēlākās Zinātņu komisijas daudz ievērojamākās gadskārtas, vai pēc Kārļa Ulmaņa iniciatīvas dibinātā Latvijas Vēstures institūta 80–gadi, kura sākotne tāpat kā pārējie vēsturiskie gadskaitļi ir ieausti mūsu karogā. Šī vēlēšanās atgādināt sabiedrībai par Latvijas akadēmiskās zinātnes vēsturiskās gaitas nozīmīgākajiem brīžiem ir saistīta ar noteiktu ideālismu, kādu mēs atceramies, lasot Hermaņa Heses romānā “Stikla pērlīšu spēle” pausto domu par Kastāliju, gan simbolisku, bet vienlaikus reālu garīgā vieduma, zinātniskās ekselences un sabiedriskās autoritātes mājokli, kurā tiek uzturēts nācijas dzīvotspējai tik vajadzīgais garīgais spēks un kur dzimst un attīstās sabiedrības augšupejai nepieciešamās zināšanas.